“Krievija jau ir kā Irāna, un drīz tā būs Ziemeļkoreja…”: krievu teātra kritiķe spiesta bēgt no Maskavas pēc tam, kad iestājās pret karu 0
Latviešu žurnāliste, redaktore un režisore Henrieta Verhoustinska sovvietnē “Facebook” dalījusies ar kādu stāstu par Krievijas ietekmīgāko un pazīstamāko teātra kritiķi Marinu Davidovu, kura bijusi bēgt no Maskavas un patverties Lietuvā.
“Slavenais lietuviešu režisors Oskars Koršunovs Viļņā satiek Krievijas ietekmīgāko un pazīstamāko teātra kritiķi Marinu Davidovu, kas aizbēgusi no Maskavas.
Lūk, tulkojums:
Māris Grosbahs: Krievija kļūst par Irānu.
Vakar Viļņā satiku Marinu Davidovu. Tas bija tik negaidīti, ka kādu brīdi nevarēju noticēt savām acīm. Mēs ar Marinu satikāmies festivālos Vīnē, Berlīnē vai Avinjonā, kā arī Viļņā festivāla Sirenas laikā. Bet tagad šeit – kāpēc? Mēs sēdējām kafejnīcā. Marina ir viena no vadošajām Krievijas un citu valstu kritiķēm, producente, režisore, slavenā krievu teātra žurnāla galvenā redaktore un, protams, NET festivāla, kas, šķiet, ir nozīmīgākais festivāls Krievijā, direktore. NET ir saīsinājums no New European Theatre (Jaunais Eiropas teātris). Desmitiem gadu desmitiem tajā ir darbojušies, iespējams, slavenākās pasaules trupas. OKT tur ir viesojies jau vairākkārt, un šogad viņi uzaicināja “The Sun and the Sea.
“Marina, prieks tevi redzēt,” saku. Bet viņas acis bija skumjas. Izrādās, ka viņa tikko ir aizbēgusi no Krievijas. Ātri, ar pūlēm, vai drīzāk ar Lietuvas vēstniecības palīdzību. Ja viņa nebūtu aizbēgusi, ar viņu būtu tikuši galā.
Kas notika? Viņa vienkārši bija viena no pirmajām, kas uzrakstīja petīciju pret karu. Sākās draudi no augšas un apakšas. Nepagāja ilgs laiks, un viņas durvis tika apzīmētas ar Z.
Tagad nacisti šādas zīmes uzliek arī uz to antisistēmisko liberāļu durvīm, kuri iebilst pret karu. Tāpat kā nacistu laikos, kad ebrejiem piestiprināja dzeltenās zvaigznes.
Un viņiem nekas nerūp. Acīmredzot šādu zīmi ir saņēmis arī Krievijā populārākais, TV raidījumu vadītājs Urgants. No ētera tika noņemts Krievijā populārākais raidījums “Večernij Urgant”.
Pat Pugačova un Galkins aizbēga no Krievijas, jo arī Galkins bija pret karu. Festivāli tika aizliegti – tas pats NET vairs nepastāvēja. Visi brīvie mediji ir aizliegti: Echo Moskvy, radio stacija, kurā vairākkārt esmu sniedzis intervijas, kā arī Dozhd, nemaz nerunājot par FB un citu starptautisko mediju atslēgšanu un visdažādākajām sankcijām.
Krievija kļūst pilnīgi slēgta. Cilvēki, kas domā citādi, cenšas izbēgt, bet tas ir gandrīz neiespējami. Marinai ir vienkārši ļoti paveicies.
“Krievija jau ir kā Irāna, un drīz tā būs Ziemeļkoreja,” atkārtoja Marina.
Arī kultūrā un mākslā ir sākusies atlase, tāpēc man nebūs jānoņem manas pirmskara lugas. Starp citu, es to nevarēju darīt likumīgi. Un es nezinu, vai tās tiek rādītas, bet tiem, kurus tas interesē, varu teikt, ka par savu lugu izrādīšanu es nesaņemu naudu. Taču esmu gandrīz pārliecināts, ka tās tiks slēgtas – tās ir pārāk antisistēmiskas. Viņi tādi bija jau pirms kara, nemaz nerunājot par tagad.
Starp citu, es jau minēju, ka Harmss, Vvedenskis un Oļeiņikovs, autori, pēc kuru lugas motīviem tapusi mana pēdējā luga, pirms Otrā pasaules kara tika iznīcināti par pacifismu.
Laiki atkārtojas. Protams, to nekādā ziņā nevar salīdzināt ar ukraiņu bēgļu traģēdiju, kas šobrīd notiek Ukrainā. Tā ir bezprecedenta apokaliptiska šausmu filma.
Taču karš vienmēr ir divējāds vai drīzāk daudzšķautņains, un no tā cieš visa pasaule. Putina un viņa huntas neprāts drīzāk iznīcina pašu Krieviju nekā varonīgo Ukrainu.
Saite uz Marinas runu pirmajā kara dienā Ukrainā izlasāma šeit.
Jau ziņots, ka publiski pret Krievijas iebrukumu Ukrainā iestājušās un savu viedokli paudušas daudzas Krievijas slavenības – pazīstamais TV vadītājs Ivans Urgants, komiķis un šovmenis Maksims Galkins, mūzikas grupa “Mumiy Troll”, kino aktrise un režisore Lija Adžekova un citi. Visi šie mākslinieki ir atcēluši savus koncertus un izrādes, tādā veidā protestējot par karu. Daudzi no viņiem Krieviju jau pametuši.
