“Iskander” jau atrodas Baltkrievijā – Minska kļūst par Kremļa kodolķīlnieci 102
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Baltkrievijā tiks izvietoti Krievijas taktiskie kodolieroči, tomēr kontroli pār tiem Maskava Minskai nenodos.
Šis Maskavas lēmums uzskatāms par kārtējo soli centienos iebiedēt Rietumus ar kodolieroču palīdzību, kā arī nostiprināt kontroli pār Baltkrieviju, kuras teritorija tika izmantota, lai pagājušā gada 24. februārī sāktu plaša mēroga uzbrukumu Ukrainai.
Saistībā ar Putina paziņojumu, ka Krievija izvietos Baltkrievijā taktiskos kodolieročus, Ukraina vakar pieprasīja sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi.
“Iskander” jau atrodas Baltkrievijā
Krievijas televīzijā pārraidītā intervijā Putins paziņoja, ka vienojies ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko par kodolieroču izvietošanu, un attaisnoja Maskavas pieņemto lēmumu ar līdzīgu ASV politiku. “Mēs ar Lukašenko vienojāmies, ka izvietosim Baltkrievijā taktiskos kodolieročus,” paziņoja Putins, piebilstot, ka kodolieroču neizplatīšanas līgums netiks pārkāpts. “Savienotās Valstis to ir darījušas gadu desmitiem.
Tās sen ir izvietojušas taktiskos kodolieročus savu sabiedroto teritorijā,” paziņoja Krievijas vadonis. Putins arī solīja, ka līdz 1. jūlijam Krievija Baltkrievijā pabeigs celt taktisko kodolieroču glabātavu. Viņš paziņoja, ka uz Baltkrieviju jau ir nosūtīta viena raķešu sistēma “Iskander”. Šīs raķetes var aprīkot gan ar taktiskajiem kodolieročiem, gan konvencionālo kaujas galviņu.
Ukrainas armijas ģenerālštābs jau pagājušā gada martā ziņoja par Krievijas raķešu piegādi “Iskander” sistēmām Baltkrievijā.
Pašas “Iskander” sistēmas Baltkrievijā atrodoties vismaz kopš pagājušā gada decembra, bet tobrīd tās apkalpoja Krievijas karavīri.
Šā gada janvārī Baltkrievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka spēj “Iskander” izmantot autonomi. Putins arī paziņoja, ka Krievija palīdzējusi modernizēt desmit Baltkrievijas militārās lidmašīnas, lai tās varētu nest taktiskos kodolieročus.
Putins neatklāja, kad un cik kodolieroču tiks nosūtīts uz Baltkrieviju. Ja tie patiešām tiks izvietoti Baltkrievijā, tā būs pirmā reize kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus, kad Krievijas kodolieroči atrodas ārpus tās teritorijas, norāda raidorganizācija BBC. Līdz 1996. gadam uz Krieviju tika atgādāti visi pēc Padomju Savienības sabrukuma Baltkrievijā, Kazahstānā un Ukrainā palikušie kodolieroči.
ASV valdība uzskata, ka Krievijas rīcībā ir ap 2000 taktisko kodolieroču, vēsta ziņu aģentūra “Associated Press”. Putins arī brīdināja, ka karam Ukrainā tiks nosūtīta vājinātā urāna munīcija, ja Ukraina to saņems no rietumvalstīm. Lielbritānija ir paziņojusi, ka nosūtīs uz Ukrainu šādu munīciju.
Kremlis izvērš kodolšantāžu
Kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī Putins ir licis saprast, ka pieļauj kodolieroču izmantošanu. Viņš ir brīdinājis gan par to, ka “pieauguši” kodolkara draudi, gan arī pieļāvis iespēju atteikties no politikas, kas paredz Krievijai pirmajai konfliktā neizmantot kodolieročus.
ASV ir brīdinājušas Maskavu, ka kodolieroču izmantošanas gadījumā Ukrainā Krievijai jārēķinās ar sekām.
Vašingtona gan nav atklājusi, kas Krieviju šādā gadījumā sagaida. Pēc Putina paziņojuma par taktisko kodolieroču sūtīšanu uz Baltkrieviju Baltais nams ir paziņojis, ka nav pazīmju, kas liecinātu par Kremļa nodomu izmantot kodolieročus.
Putina paziņojums seko pāris dienas pēc Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizītes Maskavā, kuras laikā abas valstis nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā tika uzsvērts, ka “kodollielvalstis nedrīkst izvietot savus kodolieročus ārpus savas teritorijas un tām jāizvāc visi kodolieroči, kas izvietoti ārzemēs”. Maskavas plāni izvietot taktiskos kodolieročus Baltkrievijā runā pretī Krievijas un Ķīnas paziņojumam. Putins februārī paziņoja, ka Krievija aptur dalību Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumā (START), kas bija palicis pēdējais bruņojuma kontroles līgums starp ASV un Krieviju.
Minska kļūst par Kremļa kodolķīlnieci
Jau kopš pagājušā gada pastāv bažas, ka Baltkrievija karā varētu iesaistīties tiešā veidā ar saviem bruņotajiem spēkiem. Līdz šim tomēr Krievijas centieni ieraut Baltkrieviju karā nav devuši rezultātus. Tomēr kodolieroču izvietošana Baltkrievijā, domājams, ļaus Maskavai nostiprināt kontroli pār Baltkrieviju.
Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska uzsvērusi, ka Krievijas kodolieroču izvietošana Baltkrievijā ir “pretrunā ar baltkrievu tautas gribu”. Savukārt Ukrainas Nacionālās drošības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs paziņojis, ka “Kremlis ir saņēmis Baltkrieviju par kodolķīlnieci”.
Paziņojums par Krievijas kodolieroču sūtīšanu uz Baltkrieviju seko neilgi pēc Starptautiskās krimināltiesas aresta ordera, kas tika izdots uz Putina vārda par ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām.
Tas dod viņam iespēju nobīdīt otrajā plānā izdoto aresta orderi un izvirzīt priekšplānā kodolieroču jautājumu.
Tikmēr Ukrainā joprojām turpinās kaujas. Ir aizvien vairāk pazīmju, ka Krievijas uzbrukums ir iestrēdzis, tomēr arī Ukrainas ilgi gaidītais pretuzbrukums vēl nav sācies. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atzinis, ka Ukraina pretuzbrukumu pagaidām nevar sākt munīcijas trūkuma dēļ.
