Krievija izrāda militārās spējas 8
Britānijas ārpolitikas domnīca “Eiropas vadības tīkls” publicējusi ziņojumu par Krievijas provokatīvajām militārajām darbībām NATO valstu pierobežā. Britu analītiķu ziņojumā norādīts, ka kopš marta sākuma reģistrēti gandrīz četrdesmit dažādi incidenti, kurus izraisījuši Krievijas bruņotie spēki. Turklāt ziņojumā rakstīts par kādu incidentu, kad no Kopenhāgenas uz Romu lidojoša aviosabiedrības “SAS” pasažieru lidmašīna ar 132 cilvēkiem uz klāja netālu no Zviedrijas teju saskrējās ar kādu Krievijas izlūklidmašīnu. “No milzīga skaita upuru ļāva izvairīties tikai pasažieru lidmašīnas pilotu možums,” teikts ziņojumā, kurā skaidrots, ka Krievijas izlūklidmašīna nav ziņojusi par savu atrašanās vietu.
Satraucošā tendence
“Šie notikumi veido ārkārtīgi satraucošu ainu ar valstu gaisa telpu pārkāpumiem, ārkārtas izsaukumiem, tik tikko novērstām lidmašīnu sadursmēm, bīstamu pietuvošanos kuģiem, atveidotiem uzbrukumiem un citām bīstamām darbībām, kas regulāri atkārtojas ļoti plašā ģeogrāfiskā apvidū,” teikts britu domnīcas ziņojumā. Tajā uzskaitīti šogad reģistrēti 39 negadījumi, no kuriem trīs identificēti kā “augsta riska incidenti”, 11 – “nopietni incidenti ar eskalācijas risku” un 25 – “ikdienas incidenti”. Ziņojumā tā autori – Tomass Frīrs, Lukašs Kulesa un Īans Kērns – norāda, ka kopš šā gada marta pieaudzis gan militāra rakstura negadījumu skaits, gan to riska līmenis. Ņemot vērā šo tendenci, NATO amatpersonas pagājušajā mēnesī atzina, ka šogad alianses valstīm nācies vairāk nekā simts gadījumos pārtvert Krievijas lidaparātus, kas bija pietuvojušies NATO valstu gaisa telpām vai tās pat pārkāpuši. Pēc alianses rēķiniem, tas ir trīsreiz vairāk nekā pagājušajā gadā.
“Laika posmā no janvāra līdz septembrim NATO gaisa patruļas pie Lietuvas robežas veica 68 identifikācijas un atturēšanas misijas. Latvijā fiksēti vairāk nekā 150 incidenti, kad Krievijas lidmašīnas pietuvojās tās gaisa telpai. Igaunijā šogad reģistrēti seši gaisa telpas pārkāpumi, salīdzinājumam – laika posmā no 2006. līdz 2013. gadam tika fiksēti septiņi šādi incidenti,” uzskaitīts Britānijas domnīcas ziņojumā.
Mēģinājums iebiedēt
Ziņojumā atzīmēti trīs augsta riska incidenti, kuru vidū bez jau minētās teju notikušās sadursmes starp lidsabiedrības “SAS” pasažieru lidmašīnu un Krievijas izlūklidmašīnu izcelti arī Igaunijas drošības policijas darbinieka Estona Kohvera arests septembra sākumā un tā arī neidentificētās zemūdenes meklēšanas operācija pie Zviedrijas krastiem pagājušā mēneša otrajā pusē. Tikmēr kā “nopietnu incidentu ar eskalācijas risku” identificēto negadījumu vidū minēti četri gadījumi, kad Krievijas iznīcinātāji starptautiskajā gaisa telpā taranējuši ASV un Zviedrijas izlūklidmašīnas, Krievijas gaisa spēku atveidota Zviedrijas bombardēšana un atveidots uzbrukums Dānijai piederošajai Bornholmas salai, kā arī Lietuvas zvejnieku aizturēšana par it kā nelikumīgu zvejošanu Barenca jūrā. Britānijas domnīcas “Eiropas vadības tīkls” sagatavotajā ziņojumā teikts, ka šiem incidentiem bija potenciāls pārvērsties krietni nopietnākos negadījumos. Savukārt, izdarot secinājumus par “ikdienas negadījumiem”, ziņojuma autori skaidro, ka daudzās pietuvošanās Baltijas valstu gaisa telpām un militāro manevru slepena novērošana uzskatāma par veidu, kā Krievija mēģina iebiedēt kaimiņvalstis.
Mudina atteikties no agresīvās pozas
Ziņojuma nobeigumā tā trīs autori aicina Krievijas līderus izvērtēt “riskus un izmaksas, kādas var radīt uzbrūkošas militāras pozas ieņemšana arī turpmāk”. Ziņojumā arī rietumvalstu diplomāti tiek aicināti “iedrošināt” Maskavu spert šādus soļus. Tāpat autori mudina Rietumus un Krieviju uzlabot savstarpējo komunikāciju un “ievērot militāro un politisko savaldību”. “Alternatīva ir turpināt situāciju, kurā neuzticība, bailes un īstermiņa lēmumi raksturo spriedzi, kas pastāv starp valsti, kas bruņota ar kodolieročiem, un kodolapbruņotu militāro aliansi,” secina autori, norādot, ka šāda situācija labākajā gadījumā raksturojama kā “riskanta”, bet sliktākajā var pārvērsties katastrofā. “Krievijas agresīvā poza savienojumā ar Rietumu gatavību lietot spēku incidentu atrisināšanai palielina nevēlamas eskalācijas riskus un rada draudus, ka pār notikumu attīstību var tikt zaudēta kontrole,” brīdināts ziņojumā.
Krievijas Aizsardzības ministrijas bijušais runasvīrs un tagadējais žurnālists Maskavas laikrakstā “Komsomoļskaja pravda” Viktors Baraņecs sarunā ar interneta vietni “Christian Monitor Science” norādījis, ka Krievijas militārās aktivitātes palielinājušās vēl pirms karadarbības Ukrainā. “Deviņdesmitajos gados mēs bijām tik nabadzīgi, ka mūsu zēni gandrīz nemaz nelidoja. Taču tagad prezidents Vladimirs Putins lēmis uzlabot militārās spējas, un mēs veiksim trīs tūkstošus militāro mācību gadā, mums būs nepārtraukti treniņi un jauns apbruņojums. Tāpēc intensīvas patruļas, iespējams, kļūs par normu. Labāk pierodiet pie tām!” paudis krievu žurnālists.
