Krievijā izbeidz kriminālizmeklēšanu par Magņitska nāvi 0
Krievijas Izmeklēšanas komiteja izbeigusi krimināllietu par Britānijas ieguldījumu fonda “Hermitage Capital” jurista Krievijā Sergeja Magņitska nāvi, jo nav konstatēts nozieguma saturs, paziņoja komiteja.
“Krimināllietas izmeklēšanas laikā netika konstatēti objektīvi dati par nozieguma pastrādāšanu pret Magņitski,” uzsvēra Krievijas Izmeklēšanas komisija, piebilstot, ka drošības līdzeklis apcietinājums Magņitskim bija noteikts atbilstoši tiesiskajām normām un bija pamatots. “Magņitskim, atrodoties izmeklēšanas izolatoros, nebija noteikti īpaši apcietinājuma apstākļi, kas būtu atšķirīgi no tiem apstākļiem, kas piemēroti citām uz izmeklēšanas laiku apcietinātajām personām, uz viņu netika izdarīts nekāds spiediens, netika lietots fizisks spēks,” klāstīja izmeklēšanas komiteja.
Pēc tiesu medicīnas ekspertu vērtējuma, Magņitska nāve iestājās spēcīgas sirds nepietiekamības, smadzeņu tūskas un spēcīgas asiņošanas plaušās dēļ, kas saistīta ar “asiņu recēšanu artērijās, kas izraisīja divu citu smagu slimību – cukura diabēta izraisītas sekundārās dismetabolisma kardiomiopātijas un hroniska aktīvā hepatīta – komplikācijas”. “Saistībā ar to atbilstoši sākotnējās izmeklēšanas rezultātiem pieņemts lēmums izbeigt krimināllietu, jo trūkst nozieguma satura,” paziņoja Krievijas Izmeklēšanas komiteja un minēja, ka izmeklēšana secinājusi, ka Magņitska kriminālvajāšana atbilda likumā noteiktajai kārtībai.
Magņitska ģimenes advokāts Nikolajs Gorohovs solīja, ka lēmums izbeigt izmeklēšanu par Magņitska nāvi tiks pārsūdzēts, tomēr piebilda, ka pagaidām mirušā advokāta ģimene oficiāli par šo lēmumu nav informēta. Komiteja atgādināja, ka kriminālizmeklēšanu par Magņitska nāvi veica komitejas Galvenā izmeklēšanas pārvalde. Izmeklēšanas laikā tika pārbaudīti gan Magņitska nāves apstākļi, gan amatpersonu rīcības likumība, saucot viņu pie kriminālatbildības. Izmeklēšana ņēma vērā daudzās cietušo sūdzībās, plašsaziņas līdzekļu materiālos un iesniegumos tiesībsargājošajām institūcijām pausto.
Magņitskis tika aizturēts 2008. gadā un pēc cietumā pavadīta nepilna gada 2009. gada novembrī mira apcietinājumā tādēļ, ka viņam netika sniegta medicīniskā palīdzība. Kremļa cilvēktiesību padomes ziņojumā pērn tika norādīts, ka Magņitski cietumā spīdzināja un savas pēdējās dzīves stundas viņš pavadīja, ieslēgts rokudzelžos. Viņa nāve izraisīja plašu rezonansi visā pasaulē, cilvēktiesību aizstāvjiem norādot, ka viņa nāvē vainojami ārsti un tiesībsargājošo struktūru darbinieki. Pirms aizturēšanas Maņitskis paziņoja, ka ir atklājis krāpšanās ar nodokļiem shēmu 5,4 miljardu rubļu (93,2 miljonu latu) vērtībā, kurā iesaistītas Krievijas Iekšlietu ministrijas amatpersonas.
Pērn decembrī Maskavas Tveras rajona tiesa attaisnoja bijušo Maskavas izmeklēšanas izolatora “Butirka” priekšnieka vietnieku Dmitriju Kratovu, kurš tika apsūdzēts nolaidībā saistībā ar Magņitska nāvi. Krievijas Izmeklēšanas komiteja 2011. gada jūlijā pabeidza papildu medicīnisko ekspertīzi, un uz tās pamata Kratovam tika izvirzīta apsūdzība “nolaidībā, kas aiz neuzmanības izraisījusi cilvēka nāvi”. Par šo noziegumu viņam draudēja cietumsods līdz pieciem gadiem. Saskaņā ar izmeklēšanas versiju Magņitskis nomira tāpēc, ka Kratovs pienācīgi nepildīja savus dienesta pienākumus medicīniskās palīdzības nodrošināšanā izmeklēšanas izolatorā ieslodzītiem pilsoņiem. Lietas materiālos teikts, ka Magņitskim netika noteikta savlaicīga un atbilstoša ārstēšana un netika arī veikta adekvāta terapija, kad advokāta veselības stāvoklis krasi pasliktinājās.
