Krievija īsteno spēka diplomātiju 2
Krievijas ārpolitikas jaunajā koncepcijā ir uzsvērta gatavība lietot militāru spēku, lai sasniegtu Kremļa stratēģiskos mērķus.
Salīdzinot Krievijas ārpolitikas jauno koncepciju ar tās agrāko versiju, kas tika publiskota 2013. gada sākumā, kad Maskava vēl nebija iesaistījusies konfrontācijā ar Rietumiem pēc Kremļa veiktās Krimas apgabala okupācijas un agresijas Austrumukrainā, jaunajā variantā Krievijas ārpolitikas īstenošanā ir paredzēta dažādu paņēmienu izmantošana un to strauja izmaiņa atkarībā no situācijas. Līdz ar tradicionālajiem ārpolitikas mērķiem valsts aizsardzībai un ekonomikas attīstībai Krievijas ārpolitikas jaunās koncepcijas stratēģiskais dzinulis ir stiprināt Krievijas pozīcijas kā vienam no galvenajiem globālajiem lēmumu pieņēmējiem un varas centriem, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”.
Lai kādas būtu Kremļa ārpolitiskās darbības – separātistu atbalstīšana Austrumukrainā, iesaistīšanās karadarbībā Sīrijā Bašara Asada režīma pusē vai provokatīvu militāru izlēcienu rīkošana pie NATO valstu robežām –, galvenais mērķis ir celt Krievijas statusu starptautiskajā varas hierarhijā, cenšoties atgūt vietu pie G7 grupas galda, kur tiek pieņemti svarīgākie starptautiskie lēmumi.
Krievija uzskata rietumvalstis par “norietošām” un tās augšupeju traucējošām. Maskavas centieni noteikt jaunu starptautisku kārtību, pieļaujot pat militāra spēka lietošanu, ir Krievijas jaunās ārpolitiskās koncepcijas centrā. Militāra spēka lietošanu paredzēja arī pērn pieņemtā Krievijas nacionālās drošības doktrīnas jaunā koncepcija. Pateicoties Kremļa izvērstajai propagandas kampaņai, gan Krievijā, gan ārzemēs ir cilvēki, kas tic, ka Krievijas militārās akcijas Austrumukrainā apturēja NATO spēku virzību šajā teritorijā.
Kremļa lēmums iesaistīt savus bruņotos spēkus karadarbībā Sīrijā Bašara Asada režīma pusē ar terorisma apkarošanas saukli devis iespēju Maskavai uzdoties par Rietumu sabiedroto. Krievijas aviācijas uzlidojumi ir nostiprinājuši Asada režīma pozīcijas, bet vairojuši upuru skaitu civiliedzīvotāju vidū, nekādi neveicinot asinspirts izbeigšanu.
Krievijā izveidotā varas vertikāle dod prezidentam Vladimiram Putinam iespēju ātri dot pavēli par bruņota spēka izmantošanu bez debatēm parlamentā un nerēķinoties ar varbūtējiem lieliem zaudējumiem. Militārais spēks un tā izmantošanas draudi kļūst par Maskavas ārpolitikas efektīvāko instrumentu, kompensējot valsts ekonomisko vājumu. Krievija aicina veidot “plašu koalīciju cīņai pret starptautisko terorismu”, kas Maskavas iecerē varētu kļūt par jaunās starptautiskās kārtības organizējošo principu un stiprinātu Kremļa pozīcijas.
Krievijas jaunajā ārpolitikas koncepcijā ir atsauces uz starptautisko likumu ievērošanas svarīgumu un nepieciešamību stiprināt ANO lomu kā vienīgo likumīgo lēmumu pieņemšanas centru mūsdienu pasaulē. Analītiķi atzīmē, ka nepilna gada laikā Krievija ir sešas reizes bloķējusi ANO Drošības padomes rezolūciju pieņemšanu par pamieru Sīrijā, kas ļautu civiliedzīvotājiem atstāt karadarbības rajonus. Kremļa jaunā ārpolitikas koncepcija liecina, ka Krievija grib atkratīties pat no tās parakstīto starptautisko likumu ierobežojumiem, lai veiktu jebkādas neparedzētas darbības.
