Nekas neliecina par Maskavas vēlmi sākt sarunas ar Kijivu 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītās nedēļas nogalē Krievijas karaspēks turpināja intensīvus uzbrukumus pilsētām Doneckas un Luhanskas apgabalos. “Mūsu cilvēku deportācijas un civilistu masu slepkavības ir acīmredzama genocīda politika, kuru īsteno Krievija,” uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēģina ne tikai ieņemt Ukrainu, bet arī iznīcināt ukraiņu tautas kultūru, paziņojis ASV prezidents Džo Baidens, uzrunājot ASV Jūras spēku akadēmijas absolventus.
Zelenskis: Donbass būs ukraiņu zeme
Krievijas spēki aktivizējuši uzbrukumus Severodoneckai, kur pirms kara dzīvoja aptuveni 100 000 cilvēku un kas atrodas vienīgajā Luhanskas apgabala daļā, kuru vēl kontrolē Ukrainas valdība. Krievijas karaspēks pēdējo dienu laikā ir guvis pakāpeniskus panākumus smagajās kaujās Ukrainas austrumos, lai gan Ukrainas aizsardzība kopumā joprojām ir efektīva, secinājuši analītiķi no ASV domnīcas “Kara pētījumu institūts”. Tās apkopotie dati liecina, ka Krievijas karaspēks ieguvis kontroli pār vairāk nekā 95% Luhanskas apgabala, un viņu mērķis, visticamāk, ir tuvākajās dienās sagrābt Severodonecku. Krievijas karaspēks pagaidām neveiksmīgi mēģinājis pietuvoties otrai lielākajai Ukrainas pilsētai Harkivai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka situācija Donbasā ir ļoti smaga, taču uzsvēris, ka Krievijas karaspēka pagaidām okupētais Donbass atkal būs ukraiņu zeme.
Makrons un Šolcs aicina Putinu sākt sarunas ar Zelenski
Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Vācijas kancleram Olafam Šolcam sestdien bijusi 80 minūšu telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurā abi Rietumu līderi aicinājuši viņu atcelt Odesas ostas blokādi un sākt “nopietnas tiešas sarunas” ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Saruna notikusi pēc Makrona un Šolca ierosmes, bet pirmais par to paziņojis Kremlis, kas norādījis, ka Putins paudis gatavību “palīdzēt meklēt iespējas netraucēti eksportēt labību, arī Ukrainas labību no Melnās jūras ostām”.
Vienlaikus Kremļa saimnieks licis noprast, ka spriedzi pasaules pārtikas tirgū, viņaprāt, palīdzētu mazināt Krievijas minerālmēslojuma un lauksaimniecības ražojumu eksportam noteikto sankciju atcelšana. Putins arī brīdinājis sarunbiedrus, ka bruņojuma piegāžu vairošana Ukrainai nozīmēšot “tālāku situācijas destabilizēšanu un humānās krīzes padziļināšanos šai valstī”. Telefonsarunai veltītajos Francijas prezidenta un Vācijas kanclera biroju izplatītajos paziņojumos nav pieminētas nedz ieroču piegādes, nedz sankciju jautājums. Šolca birojs norādījis, ka viņi ar Makronu aicinājuši Putinu sākt nopietnas tiešas sarunas ar Zelenski, nekavējoties pārtraukt karadarbību un izvest Krievijas karaspēku. Krievijas prezidents paziņojis, ka Maskava ir gatava atsākt dialogu ar Kijivu, bet Kremļa paziņojumā nav pieminēta iespēja sākt tiešas sarunas ar Zelenski.
Pirms tam savā uzrunā forumā Davosā Vācijas kanclers Olafs Šolcs bija pavēstījis, ka “Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam netiks atļauts diktēt mieru karā, kurā viņš neuzvarēs”. Putins jau ir cietis neveiksmi visos savos stratēģiskajos mērķos, uzskata Šolcs. “Mūsu mērķis ir skaidrs – Putins nedrīkst uzvarēt šajā karā. Un es esmu pārliecināts, ka viņš neuzvarēs,” uzsvēra Šolcs. Vācijas kanclers, kurš kopš kara sākuma vairākas reizes runājis pa telefonu ar Putinu, pauda viedokli, ka Putins būs gatavs nopietni vienoties par mieru tikai tad, kad sapratīs, ka nevar salauzt Ukrainas aizsardzību. Šolcs sacīja, ka Vācija turpinās atbalstīt Kijivu un saskaņot to ar sabiedrotajiem, un nepieļaus, ka NATO tiek ievilkta karā Ukrainā.
Krievija nav gatava sarunām
Neraugoties uz Krievijas puses publiskajiem paziņojumiem, nav nekādu pazīmju, ka Krievija būtu gatava sarunām, paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Krievija šobrīd veic plaša mēroga uzbrukuma operāciju Donbasā, cenšoties sagrābt Ukrainas teritoriju, kā arī pakāpeniski anektēt Hersonas un Zaporižjas apgabalus, norādīja ministrs.
“Es neuzskatu, ka valsts, kas tiektos uz sarunu procesu, rīkotos šādi. Ja Krievija gribētu sarunas, tā neveiktu uzbrukuma operācijas, nevajātu ukraiņu aktīvistus Ukrainas austrumos un dienvidos, necenstos tur apgrozībā ieviest Krievijas rubļus un piešķirt Krievijas telefona numurus, izsniegt pases. Tā nebloķētu Ukrainas jūras ostas, lai liktu šķēršļus pārtikas eksportam. Tā ir faktu valoda, nevis interpretācijas,” sacīja Kuleba.
Krievijas amatpersonas turpina apgalvot medijiem, ka ir atvērtas sarunām, bet Ukraina no tām izvairās, tomēr tā nav taisnība, uzsvēra ministrs.
Šajā kontekstā nav iespējams prognozēt, kad varētu notikt Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanās, norādīja Kuleba.
