Ilvess: Krievija ir naidīga, un mums kaut kas ir jādara 7
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess kārtējo reizi brīdināja Rietumus neaizrauties ar tā saukto vēlmju domāšanu, bet pieņemt skarbo realitāti. Krievija joprojām turpina izaicināt starptautisko lietu kārtību – Krimas aneksija, Krievijas īstenotā agresija Austrumukrainā, informācijas karš pret ES valstīm, uzsāktā Sīrijas kampaņa… Šķiet, ka rietumvalstīs ilgus gadus valdījusi Ilvesa pieminētā “vēlmju domāšana” cerībā, ka Krievija rīkosies atbilstoši ierastajiem standartiem un ar to varēs vienoties. Konferencē ASV prezidenta Baraka Obamas palīdze Seleste Valandere norādīja, ka ASV savulaik iestājušās par Krievijas integrāciju starptautiskajās institūcijās un uztvērušas Krieviju kā konstruktīvu spēku. Taču, kā norāda S. Valandere, 2012. gadā un jau arī iepriekš Gruzijas–Krievijas konflikta laikā parādījusies cita Krievijas daba – tā sākusi iejaukties citu valstu izvēlēs. “Mēs ceram, ka būs Krievija, kas plauks, taču mēs sastopamies ar citu Krieviju. Kamēr Krievijas pilsoņi vēlēsies sadarboties, ASV atstās atvērtas durvis,” sacīja S. Valandere. Krievijas uzsākto Sīrijas kampaņu viņa vērtē kā testu tam, cik turpmāk Krievija būs spējīga sadarboties ar rietumvalstīm, jo Sīrijā notiek pilsoņu karš, kas ietekmē arī migrācijas krīzi Eiropā.
Realitātes uztvere bija viens no diskusijas atslēgas vārdiem. Igaunijas prezidents jokojot teica, ka rietumvalstis sastopas ar realitātes noliegšanu, un raksturoja to kā lielāko problēmu. “Mums jābūt reālistiem. Krievija šogad militārajās mācībās simulēja uzbrukumu Dānijai piederošajai Bornholmas salai. Tāpat mēs sastopamies ar pieaugošu spiegošanas apjomu, ko īsteno Krievija,” teica T. H. Ilvess. “Dialogs ir labs, taču tā nav politika. Kā redzam, Krievija ir naidīga, un mums kaut kas ir jādara.” Savukārt Ņujorkas universitātes profesora, Krievijas eksperta Marka Galeoti teiktajā izskanēja aicinājumi nepakļauties Krievijas radītajam tēlam par sevi. Viņš norādīja, ka Krievijas ekonomika strauji neattīstās un tā piedzīvojot arī militāru krīzi. Krievija nespējot īstenot militāro reformu, kam pietrūkstot līdzekļu. Pēc Galeoti teiktā, pastāvot trīs Krievijas – radikāli funkcionējošā Krievija, kurā plaukst korupcija varas aprindās, kleptokrātiskā Krievija ar oligarhiem, kā arī ideoloģiskā Krievija, kuru pārstāv Putins. Tāpat amerikāņu eksperts pieļāva, ka nākamais prezidents pēc Putina Krievijā būs liberālāks un vēlēsies būvēt racionālu valsti, bet Putins pašlaik Krieviju ar savām darbībām žņaudzot. Tikmēr sava veida realitātes noliegšana diskusijā bija jūtama no Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta vicerektora Artjoma Malgina. “Krievija pastāvēs kā globāla valsts. Putins panāca Krievijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā, turklāt mēs esam BRICS valstu grupā un Šanhajas tirdzniecības organizācijā. Tas ir cits konfigurācijas veids,” apgalvoja A. Malgins. Tāpat viņš noliedza Rietumos bieži izplatīto argumentu, ka Krievijai kaut kad beigsies nafta un gāze, norādot, ka Krievija mūsdienās esot vairāk orientēta uz tirdzniecību, tādēļ tai nebūšot problēmu ar ekonomiku nākotnē. Viņš arī mēģināja Krieviju attēlot kā valsti, kurā cilvēki bauda mediju brīvību, jo pastāv taču opozicionārais telekanāls “Doždj”, aizmirstot gan piebilst, ka to ar dažādām metodēm Krievijas varas iestādes izslēdza no iespējas skatīt visā valstī.
