Krievija informējusi NATO par “Zapad” iesaistīto karavīru skaitu 1
NATO un Krievijas padomes sēdē Briselē Krievijas puse ceturtdien informējusi aliansi par rudenī gaidāmajās mācībās “Zapad” iesaistīto karavīru, lidmašīnu un kuģu skaitu, preses brīfingā paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, vienlaikus brīdinot Maskavu, ka tai jāpilda savas saistības.
Alianse no savas puses informējusi Krieviju par plānotajām mācībām “Trident Javelin”. Pēc Stoltenberga teiktā, Krievijas un 28 NATO dalībvalstu vēstnieku apspriedē pārrunāts, kā nepieļaut bīstamus pārpratumus attiecībā uz šādām mācībām.
NATO ģenerālsekretārs norādījis, ka šāds progress attiecībās viņu priecē, taču atgādinājis, ka “saskaņā ar agrāko pieredzi ir pilnīgs pamats domāt, ka būs iesaistīti krietni lielāki spēki, nekā oficiāli paziņots”.
Viņš aicinājis Maskavu ievērot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Vīnes dokumentu, kas nosaka, ka gadījumā, ja mācībās iesaistīto karavīru skaits pārsniedz 9000, tad par to savlaicīgi jāinformē pretējā puse, savukārt ja tas ir lielāks par 13 000, tajās obligāti jāpieaicina visu EDSO valstu novērotāji.
Vairākas alianses dalībvalstis, īpaši Baltijas valstis un Polija, raizējas, ka šo mācību aizsegā iespējama Ukrainas scenārija atkārtošanās. Tās norāda, ka Krievija iepriekš rīkojusi daudz plašākas mācības – tiek minēts pat skaitlis 100 000 karavīru -, bet formāli sadalījusi šos spēkus tā, lai apietu noteikumus.
Stoltenbergs pastāstījis, ka Maskava atklājusi aliansei skaitļus, bet atteicies tos izpaust, norādot, ka tas jādara pašai Krievijas pusei.
Viņš piebildis, ka “Trident Javelin” salīdzinājumā ar “Zapad” ir tikai “komandpunkta mācības” ar 5000 dalībniekiem, kas iecerētas kā gatavošanās nākamgad paredzētajām mācībām “Trident Juncture” ar sešreiz lielāku dalībnieku skaitu.
Tikmēr Lietuvas vēstnieks NATO Vītauts Leškevičs ziņu aģentūrai BNS pa tālruni no Briseles pastāstījis, ka alianse uzdevusi Krievijai jautājumus par mācību “Zapad” mērogiem, raksturu, norises vietām, scenāriju, novērotāju uzaicināšanu, kā arī par to, vai pēc šīm mācībām kādas Krievijas karaspēka daļas netiks atstātas Baltkrievijā vai Kaļiņingradas apgabalā, tomēr pilnīgi skaidras atbildes nav saņemtas.
Kā norāda Lietuvas izlūkošanas institūcijas, Krievijas un Baltkrievijas kopīgo mācību “Zapad” scenārijā, domājams, būs paredzēts izspēlēt bruņotu konfliktu ar NATO, un daļa šo mācību tiks rīkotas pavisam netālu no Lietuvas robežas, tādēļ nav izslēgta tīšu vai nejaušu incidentu iespējamība.
Jau ziņots, ka Baltkrievija ceturtdien solīja nosūtīt savām kaimiņvalstīm un starptautiskajām organizācijām uzaicinājumus sūtīt savus novērotājus uz septembrī paredzētajām mācībām “Zapad-2017”.
“Balstoties uz atklātuma principu un labu gribu, mūsu valsts savlaicīgi nosūtīs uzaicinājumus piedalīties šo mācību aktīvās fāzes novērošanā pārstāvjus no starptautiskajām organizācijām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijas, NATO, Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, Kolektīvās drošības līguma organizācijas, Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas,” sacījis Baltkrievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Dmitrijs Mirončiks.
Pēc viņa teiktā, Minska uzaicinās uz šīm mācībām arī militāros atašejus, kas akreditēti ārvalstu vēstniecībās Baltkrievijā.
“Mēs uzaicināsim arī militāros novērotājus no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas, Igaunijas, Zviedrijas un Norvēģijas,” paziņojis Mirončiks.
Lietuvas izlūkdienesti šīs mācības vērtējuši kā vienu no šā gada lielākajiem apdraudējumiem nacionālajai drošībai, atgādinot, ka iepriekš, 2009. un 2013.gadā, Krievija tajās faktiski slīpējusi iemaņas okupēt Lietuvas dienviddaļu.
Mirončiks ceturtdien šīs bažas nosaucis par nepamatotām. “Dažu valstu satraukums un bailes ir pilnīgi nedabiskas un vairāk atgādina Aukstā kara laikus, nekā pašreizējo reālo situāciju,” viņš apgalvojis.
