Enerģijas piegādes kā ierocis: Krievija ievada gāzes karu 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievija atvērusi jaunu fronti karā pret Ukrainu, nogriežot gāzes piegādes divām Eiropas Savienības valstīm, kas stingri atbalsta Kijivu, un paplašinot konfliktu, kas kļūst par plašāku pretstāvi starp Maskavu un Rietumiem.
Pārvērš enerģijas piegādes par “ieroci”
Krievijas firma “Gazprom” otrdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas–Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. “Gazprom” arī brīdināja, ka gadījumā, ja tiks nesankcionēti ņemta Krievijas gāze, kas iet tranzītā uz trešajām valstīm, tranzīta apjomi tiks samazināti attiecīgā daudzumā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31. martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1. aprīļa pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.
Pēc Krievijas paziņojuma gāzes cenas Eiropā pieauga par 25% no 100 līdz 125 eiro par megavatstundu. Starptautiskās enerģētikas aģentūras izpilddirektors Fatihs Birols novērtējis Krievijas lēmumu kā “enerģijas piegāžu pārvēršanu par ieroci”. Viņaprāt, Krievijas lēmums nogriezt gāzes piegādi Polijai ir vēl viens pierādījums, ka Krievija politizē esošos līgumus, un tas paātrinās Eiropas valstu centienus tikt vaļā no Krievijas enerģijas piegādēm.
ES valstu vadītāji nosodīja Krievijas rīcību kā “šantāžu”. Analītiķi atzīmē, ka enerģētisko spriedzi mazina fakts, ka virkne ES valstu atradušas aizvietojumu Krievijas gāzei, kā arī vasaras tuvošanās, kad mājsaimniecībās tās izmantošana nav tik būtiska.
Plāno atteikties no Krievijas gāzes
Polijas valsts enerģētikas kompānija “PGNiG” pavēstīja, ka Polija ir sagatavojusies iegūt nepieciešamās piegādes no citiem avotiem. “PGNiG” Krievijas gāzes firmas lēmumu uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.”PGNiG” vairākkārt paziņojusi, ka nemaksās par Krievijas gāzi rubļos, kā to bija pieprasījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Polijas līdzšinējā līguma par Krievijas gāzes importu termiņš beidzas gada nogalē, un Varšava plāno atteikties no Krievijas gāzes, aizstājot to ar sašķidrinātās gāzes piegādēm ostās un gāzi no Norvēģijas pa cauruļvadu Baltijas jūrā, kam jāsāk strādāt rudenī.
Polijas ārlietu ministra vietnieks Marcins Pžidačs uzskata, ka ar šo lēmumu Krievija grib sēt nesaskaņas starp Rietumu sabiedrotajiem. Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva paziņojusi, ka “Polijai ir nepieciešamie gāzes krājumi un piegāžu avoti, kas aizsargā mūsu drošību”. “Mūsu krātuves ir piepildītas par 76%. Gāzes trūkuma poļu mājās nebūs,” viņa teica.
Arī Bulgārijas Ekonomikas ministrija pavēstīja, ka uzņēmums “Bulgargaz” saņēmis paziņojumu, ka “Gazprom” no 27. aprīļa apturēs dabasgāzes piegādes. “Bulgārijas puse ir pilnībā izpildījusi savas saistības un savlaicīgi un saskaņā ar nosacījumiem veikusi visus maksājumus atbilstoši pašreizējam līgumam,” teikts Bulgārijas Ekonomikas ministrijas paziņojumā. Bulgārija ir tikpat kā pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes.
Bulgārijas premjerministrs Kirils Petkovs novērtējis Krievijas lēmumu par gāzes piegādes apturēšanu kā “šantāžu un esošā līguma rupju pārkāpumu”. “Mēs nepadosimies šādam reketam,” viņš uzsvēra.
Bulgārija meklē alternatīvus piegādes avotus un jau rīkojusi sarunas ar Grieķiju un Turciju, kā arī vēlas palielināt gāzes iepirkumus Azerbaidžānā. Pašlaik Bulgārijai ar “Gazprom” noslēgts piegādes līgums uz desmit gadiem, kura termiņš beidzas šā gada nogalē. Bulgārija 77% no tai nepieciešamās gāzes saņem no Krievijas firmas “Gazprom”, un valstī vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums, kas ir lielākais Balkānos, pieder Krievijas naftas kompānijai “Lukoil”.
ES plāno koordinētu reakciju
ES paziņoja, ka ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas firmas “Gazprom” lēmumu pārtraukt piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.
“”Gazprom” paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums mūs šantažēt ar gāzi. Mēs esam gatavi šādam scenārijam. Mēs izstrādājam mūsu koordinēto ES reakciju,” norāda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. “Eiropieši var mums uzticēties, ka mēs esam vienoti ar ietekmētajām dalībvalstīm,” viņa uzsvēra.
Austrijas kanclers Karls Nēhammers vakar noliedzis informāciju, ka valdība un Austrijas enerģētikas firma OMV pieņēmušas prasību par Krievijas gāzes piegādēm maksāt rubļos. Nēhammers šo informāciju nodēvēja par Krievijas propagandas viltus ziņām un norādīja, ka OMV turpinās maksāt par Krievijas gāzes piegādēm eiro. Pēc Nēhammera teiktā, Austrija stingri ievēro sankcijas, par kurām kopīgi vienojusies Eiropas Savienība.
