Kremļa plānotais zibenskarš izvērties par krievu karaspēka barbarisku vardarbību pret civiliedzīvotājiem 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms trīs mēnešiem Krievija pēc prezidenta Vladimira Putina pavēles iebruka Ukrainā, cerot ieņemt tās galvaspilsētu Kijivu pāris dienās vai nedēļās un izveidot Maskavai padevīgu marionešu valdību.
Ukrainas armijai un zemessardzei ar demokrātisko valstu piegādāto bruņojumu izvēršot sīvu pretošanos, Kremļa plānotais zibenskarš izvērties par krievu karaspēka barbarisku vardarbību pret civiliedzīvotājiem un civilās infrastruktūras objektiem.
Krievijas armijai nav izdevies gūt stratēģisku izrāvienu
Trīs mēnešus ilgajā karadarbībā Krievijas spēkiem izdevies ieņemt Mariupoles un Hersonas pilsētas Ukrainas dienvidos un nedaudz paplašināt jau agrāk okupētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos, taču demoralizētajai, neprasmīgi vadītajai un slikti apgādātajai Krievijas armijai nav izdevies gūt stratēģisku izrāvienu. Partnervalstīm turpinot piegādāt Ukrainai modernu bruņojumu, Krievijas armijas ofensīva Donbasā ir apsīkusi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzējis Krieviju “totāla kara” izvēršanā, veicot uzbrukumus civilajiem objektiem, naftas bāzēm un graudu noliktavām.
Zelenskis uzsvēris, ka Ukrainas cīņa pret Krievijas iebrukumu ir visu brīvās pasaules valstu kopīgo vērtību aizstāvēšana.
“Visi mūsu partneri ir vienisprātis, ka Ukrainas cīņa karā pret Krieviju ir visu brīvās pasaules valstu kopīgo vērtību aizstāvēšana. Mūsu kopējās brīvības aizstāvēšana. Un, ja tā, tad mums ir tiesības rēķināties ar pilnīgu un steidzamu palīdzību, pirmām kārtām, ar ieročiem,” Ukrainas prezidents sacīja pirmdien ierakstītajā videouzrunā.
Viņš piebilda, ka visas viņa starptautiskās sarunas, aicinājumi parlamentiem vai citām ārvalstu auditorijām ir par šo jautājumu.
“Es esmu pateicīgs visiem mūsu partneriem, kas palīdz un dod mums nepieciešamos ieročus un munīciju, lai novērstu pārsvaru, kas ir Krievijas armijai tehnikas un bruņojuma ziņā,” sacīja Zelenskis.
Militārie eksperti atzīmē, ka, izvēršoties pozīciju karam, svarīga nozīme būs rietumvalstu piegādātajām haubicēm. Ukrainas plāns ir nokausēt Krievijas spēkus tuvākajos mēnešos, saņemt pēc iespējas vairāk Rietumu militārās tehnikas un tad sākt pretuzbrukumu valsts dienvidaustrumos, izteicies kāds Ukrainas militārais eksperts.
Karadarbībā Ukrainā vērojama stagnācija
Militārajā konfliktā Ukrainā patlaban ir vērojama stagnācija, kas draud ar diezgan ilgstošu karadarbības turpināšanos, intervijā Latvijas Radio paziņojis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.
Pēc viņa teiktā, no Ukrainas puses ir vērojams milzīgs gribasspēks un pārliecība, bet mazāks ieroču daudzums, turpretim no Krievijas puses – daudz lielāks ieroču daudzums, bet absolūta nepārliecinātība un arī nevēlēšanās vest intensīvu karadarbību.
“Tas noved pie stagnācijas, ko mēs redzam šajā situācijā, kad absolūti grūti notiek Krievijas karaspēka virzība uz priekšu, lai iegūtu kaut kādas teritorijas,” komentēja Kalniņš.
Pēc viņa teiktā, šāda stagnācija liecina, ka karadarbība varētu turpināties ilgi, un tas noteikti nenāktu par labu Ukrainai, kura vēlas pēc iespējas ātrāk atbrīvot savas teritorijas.
Jautāts, vai viņš redz iespēju ukraiņiem no savas zemes ar militāriem līdzekļiem padzīt okupantus vai arī kaut ko atrisināt diplomātisku sarunu ceļā, NBS komandieris atbildēja, ka jebkurš rakstisks mierizlīgums būs tikai īslaicīgs risinājums, jo ukraiņi noteikti cīnīsies par faktisku savu teritoriju atgūšanu.
Lūgts precizēt, cik ilgi karadarbība Ukrainā varētu turpināties, Kalniņš atbildēja, ka tas galvenokārt būs atkarīgs no ukraiņu gribasspēka un pārliecības – tiklīdz šis gribasspēks un pārliecība tiks sagrauta, var uzskatīt, ka karš beigsies.
NBS komandieris prognozēja, ka tuvākajos divos trīs mēnešos, kamēr ukraiņi apgūs jauno tehniku, ir sagaidāmas īpaši asiņainas kaujas tieši tajos reģionos, kuros karadarbība visaktīvāk norit jau patlaban.
Viņš piebilda, ka Latvija nav pārstājusi sniegt militāro palīdzību Ukrainai un turpinās to darīt, līdz valsts tiks pilnībā atbrīvota no okupantiem.
Maskava cer, ka Rietumi mazinās atbalstu Ukrainai
Kremlis nav atteicies no plāna atspiest Ukrainu no Melnās jūras piekrastes un ieņemt teritoriju līdz pat Rumānijas robežai, kas dotu Maskavai iespēju izveidot zemes koridoru līdz Piedņestrai, kas atšķelta no Moldovas, kur jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma izvietots Krievijas karaspēks.
Rietumu militārie analītiķi uzskata, ka pēc ciestajiem dzīvā spēka un bruņutehnikas zaudējumiem Maskavai nāksies pārskatīt savus stratēģiskos plānus, samērojot tos ar savas armijas iedragātajām kaujasspējām.
Plaša mobilizācija varētu uzjundīt līdz šim snaudošo pretkara noskaņojumu Krievijas sabiedrībā ar iespējamām tālejošām politiskām sekām.
Krievijas kopš 2014. gada atbalstītie kaujinieki Donbasā pauduši neapmierinātību ar Kremļa neizlēmīgo nostāju, prasot aktivizēt karadarbību pret Ukrainas spēkiem. Rietumu eksperti brīdina, ka Krievija, metodiski bombardējot degvielas noliktavas un infrastruktūras objektus, cer novājināt Ukrainu. Maskava arī neatmet cerību, ka Rietumi mazinās atbalstu Ukrainai, padziļinoties ekonomiskajām problēmām pašmājās.
