Krievija iespiežas Āfrikā 0
Krievija nemitīgi vairo savu ietekmi daudzās Āfrikas valstīs, pārdodot bruņojumu, izvietojot militāros instruktorus, slēdzot sev izdevīgus līgumus par zemes dzīļu izmantošanu un kodolenerģētikas objektu būvi. Krievijas un Āfrikas valstu sadarbības padziļināšanu paredzēts apspriest pirmajā Āfrikas un Krievijas samitā Sočos 22. oktobrī.
Āfrikas vadoņu kāre pēc ieročiem nemazinās
Bijušās Padomju Savienības laikā daudzi Āfrikas valstu līderi saņēma dāsnus aizdevumus un regulāras bruņojuma kravas no Maskavas, ja vien solīja celt savā valstī “sociālismu”.
Tagad Kremlim partneru politiskā fasāde nav svarīga, ja vien viņi piekrīt Krievijas noteiktajiem sadarbības noteikumiem.
Krievija ir parakstījusi vismaz 19 vienošanās par militāro sadarbību ar Āfrikas valstīm pēc Rietumu sankciju ieviešanas pret Maskavu par tās veikto Krimas aneksiju un agresiju Ukrainā.
2017. gadā 13% no Krievijas bruņojuma eksporta 8,65 miljardu dolāru vērtībā tika nosūtīts Āfrikas valstīm, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta dati. Āfrikas valstu vadoņu kāre pēc ieročiem savu pretinieku apkarošanai nav mazinājusies gadu desmitu gaitā.
Joprojām stabila Maskavas bruņojuma pircēja ir Alžīrija (6,92 miljardi dolāru), Ēģipte (2,5 miljardi dolāru) un Lībija, kas par naftas eksporta ienākumiem var atļauties pirkt vismodernāko bruņojumu, tajā skaitā iznīcinātājus “Su-35”. Burkinafaso aprobežojusies ar militāro helikopteru pirkumu.
Vēl četras Sahāras dienvidu valstis – Mali, Nigēra, Čada un Mauritānija – ir parakstījušas pretterorisma vienošanās ar Maskavu cīņai pret grupējuma “Al Qaeda” džihādistiem.
Līdz ar ieroču darījumiem Krievija uzstājīgi izvērš daudzmiljardu kodolenerģētikas projektus.
Ēģipte 2017. gadā parakstīja 28,75 miljardu dolāru vienošanos ar Krievijas valsts kodolenerģētikas firmu “Rosatom” par četru atomreaktoru būvi. Kopš 2016. gada vēl astoņas Āfrikas valstis ir parakstījušas vienošanās ar Krieviju par kodolobjektu būvi.
Kremlis cer uz izdevīgiem naftas līgumiem
Krievijas politiku un ekonomisko stratēģiju Āfrikā būtiski ietekmē bruņotu algotņu vienība, dēvēta par “Vāgnera grupu”, kas saņem rīkojumus no prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināta oligarha Jevgeņija Prigožina.
“Vāgnera grupas” algotņi, kam formāli nav saistības ar Krievijas valsti, ir manīti darbojamies Centrālāfrikas Republikā un Sudānā.
Kā ziņo avīze “The Times”, atsaucoties uz avotu britu valdības aprindās, Lībijā, kur izvēršas sadursmes starp konkurējošiem militāriem grupējumiem, pirms dažām dienām aviotriecienā gāja bojā vairāki desmiti “Vāgnera grupas” algotņu.
Lībijā viņi atbalsta Maskavas kara akadēmijā skolotā ģenerāļa Halifa Haftara grupējumu, kas pēc varas iegūšanas valstī sola Krievijai izdevīgus naftas līgumus. Krievija noliedz, ka tai būtu jebkāda militāra loma Lībijas konfliktā, atzīmē “The Times”. Centrālāfrikas Republikā “Vāgnera grupas” algotņi apmāca vietējo armiju apmaiņā pret koncesijām zelta un dimantu ieguvei.
