Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā 234
Krievijas Federācija varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā, savukārt NATO reakcija būtu ilgāka, intervijā izdevumam The Economist norāda Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītāja vietnieks Vadims Skibickis.
Pēc viņa domām, lielākais nezināmais faktors karā ir Eiropa. Ja Ukrainas kaimiņvalstis neatradīs veidu, kā vēl vairāk palielināt aizsardzības ražošanu, lai palīdzētu Kijivai, arī tās galu galā nonāks Krievijas krustugunīs.
“Krievi ieņems Baltijas valstis septiņu dienu laikā. NATO reakcijas laiks ir desmit dienas,” norādīja Skibickis.
Viņš arī uzsvēra, ka Ukrainas drosme un pašaizliedzība ir devusi Eiropai daudzu gadu priekšrocības, novēršot tiešus Krievijas uzbrukuma draudus. Jautājums ir par to, vai Eiropa atmaksās par šo pakalpojumu, atstājot Ukrainu spēlē.
“Mēs turpināsim cīnīties. Mums nav citas izvēles. Mēs vēlamies dzīvot. Bet kara iznākums […] ir atkarīgs ne tikai no mums,” rezumēja Skibickis.
Viņš arī norādīja, ka karš Ukrainā, visticamāk, beigsies nevis kaujas laukā, bet gan pie sarunu galda. Tomēr maz ticams, ka tas iespējams tuvākajā laikā. Saskaņā ar viņa prognozi sarunas starp Ukrainu un Krieviju iespējamas ne agrāk kā 2025. gada otrajā pusē.
Skibickis atzina, ka karš nebeigsies pat tad, ja Ukrainai izdotos Krievijas spēkus atstumt līdz 1991. gada robežām.
“Šādus karus var izbeigt tikai ar līgumiem,” viņš saka. “Šobrīd abas puses cīnās par “visizdevīgāko pozīciju” pirms iespējamām sarunām. Taču jēgpilnas sarunas var sākties ne agrāk kā 2025. gada otrajā pusē,” GUR pārstāvis spriež.
