Krievija grib sašķelt Eiropas un NATO vienotību 18
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā, kur netika panākta viedokļu tuvināšanās Rietumu un NATO pretstāvē, otrdien Berlīnē apspriedās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Polijas prezidentu Andžeju Dudu.
Turpina diplomātiskos pūliņus
Kopīgā paziņojumā “Veimāras trijnieks” uzsvēra Eiropas un transatlantisko vienotību, lai uzturētu drošību un stabilitāti reģionā, un pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un suverenitātei. “Vācija, Francija un Polija ir vienotas mērķī saglabāt mieru Eiropā, izmantojot diplomātiju un kopīgu gribu rīkoties vienoti,” teica Vācijas kanclers Olafs Šolcs, stāvot blakus Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Polijas prezidentam Andžejam Dudam. Šolcs pirms šīs tikšanās paziņoja, ka Krievijas iebrukumam Ukrainā būtu tālejošas politiskas, ekonomiskas un noteikti ģeostratēģiskas sekas pašai Krievijai. Polijas prezidents Duda pauda pārliecību, ka karš Eiropā ir novēršams, tāpēc jāturpina diplomātiskie pūliņi. Makrons pavēstīja, ka apspriedis ar Polijas un Vācijas vadītājiem “jaunos priekšlikumus par drošības garantijām”, kas tika izteikti viņa sarunā ar Krievijas prezidentu Putinu. Vācijas kanclers 14. un 15. februārī paredzējis apmeklēt Kijevu un Maskavu. Analītiķi atzīmē, ka Vācijas kanclers joprojām nav skaidri paziņojis, vai gadījumā, ja Krievija uzbruktu Ukrainai, Vācija piekristu, ka sankciju paketē pret Maskavu tiek iekļauts arī gāzesvads “Nord Stream 2”. Vācija tradicionāli ir bijusi atvērtāka sadarbībai ar Krieviju nekā citas rietumvalstis, tomēr tagad abu valstu attiecībās ir radies saspīlējums.
Krievija paziņojusi, ka slēdz Vācijas raidsabiedrības “Deutsche Welle” biroju, tādējādi reaģējot uz Berlīnes lēmumu pārtraukt Krievijas propagandas rupora RT vācu valodas kanāla apraidi. Makrons, Šolcs un Duda uzsvēra nepieciešamību saglabāt spēcīgu militārās atturēšanas elementu kā daļu no NATO “divceļu pieejas” attiecībās ar Krieviju.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba vakar paziņojis, ka Eiropas diplomātiskie centieni novērst Krievijas iebrukumu Ukrainā dod rezultātus, taču situācija saglabājas saspringta. “Krievija cenšas atriebties par to, ka Padomju Savienība zaudēja aukstajā karā, tāpēc šodien mēs runājam par visas Eiropas drošības arhitektūras aizstāvēšanu,” paziņoja Kuleba.
Krievija panākusi pretējo pieprasītajam
Krievija, kas decembrī pieprasīja rietumvalstīm apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem un demontēt pēc 1997. gada izveidoto alianses infrastruktūru tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, faktiski panākusi pretējo – papildspēku izvietošanu alianses austrumu flangā, atzinis NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirča Džoana, kas Viļņā piedalījās Austrumeiropas Pētījumu centra un Lietuvas Aizsardzības ministrijas organizētajā starptautiskajā seminārā “NATO paplašinātā klātbūtne: vitāli svarīgs atturēšanas elements Baltijas valstīs un Polijā”. Viņš norādījis, ka izraisa bažas Krievijas karaspēka savilkšana pie Ukrainas robežas.
“NATO savos rakstveida piedāvājumos Krievijai uzsvēra, ka diplomātija ir augstāka par militāru konfliktu, bet mēs gatavojamies arī sliktākajam scenārijam,” teica Džoana. “Doma, ka mēs atgrieztos 1997. gadā, kad notika pirmā NATO paplašināšana, nav apspriežama un netiek apspriesta,” teica alianses ģenerālsekretāra vietnieks, vienlaikus piebilstot, ka “ir pietiekami daudz lietu, par kurām ar Maskavu var runāt”. “NATO pieskaņojas jaunajai realitātei. Mūsu līderi lems par alianses jauno struktūru. NATO mērķis ir garantēt drošību miljardam cilvēku trīsdesmit valstīs,” piebilda Džoana.
Minskas vienošanās apdraud Ukrainas suverenitāti
Berlīnē ceturtdien paredzēta tā dēvētā Normandijas četrinieka pārstāvju apspriede par praktiskiem pasākumiem 2015. gadā noslēgtās Minskas vienošanās īstenošanā. Vizītē Kijevā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis cerību, ka Berlīnes tikšanās varētu pavērt ceļu Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas līderu samitam.
“Bija daži pozitīvi signāli, ka risinājums Ukrainas krīzei varētu būt balstīts uz Minskas vienošanās izpildi,” pēc Putina un Makrona tikšanās pavēstīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, taču viņš kritizēja prezidenta Zelenska nostāju.
2015. gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību noslēgtā vienošanās, kas Kijevai tika uzspiesta tiešu militāru draudu apstākļos, uzliek Ukrainai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām valsts austrumos plašu autonomiju, kā arī garantēt amnestiju visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju.
Vienošanās paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās. Daudzi ukraiņi šo vienošanos uzskata par nacionālo interešu nodevību, un gan prezidents Zelenskis, gan viņa administrācijas amatpersonas atkārtoti aicinājuši to pārskatīt.
Maskava kategoriski atteikusies grozīt Minskas vienošanos un pārmetusi Rietumiem nevēlēšanos piespiest Ukrainu pildīt tās saistības.
