Krievija grauj mājas Ukrainā 19
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievija nedēļas nogalē apšaudīja Ukrainu ar raķetēm, nogalinot vairākus desmitus cilvēku. Šis uzbrukums bija pirmais masveida raķešu trieciens, kopš Krievijas spēku vadību Ukrainā pārņēmis Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs. Apvienotā Karaliste paziņojusi, ka piegādās Ukrainai smagos kaujas tankus “Challenger 2”. Tā ir pirmā reize, kad Ukrainai oficiāli tiek solīti moderni Rietumu ražojuma smagie tanki.
Krievijas raķete sagrauj daudzdzīvokļu namu
Krievijas raķetei trāpot daudzdzīvokļu mājai Dnipro, nogalināti vairāki desmiti cilvēku, vēsta Ukrainas ziņu aģentūra “Ukrinform”. Vēl vairāki desmiti tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Ukrainas bruņotie spēki paziņojuši, ka deviņu stāvu mājai trāpījusi raķete “H-22”, kas izšauta no Krievijas bumbvedēja. Dnipro izsludinātas trīs dienu sēras. Raķešu triecienu dēļ Ukrainā traucēta elektroapgāde. Krievija kopš oktobra regulāri apšauda Ukrainu ar raķetēm, cenšoties iznīcināt tās enerģētikas infrastruktūru. Kaujas turpinās Soledarā Ukrainas austrumos. Krievija paziņojusi, ka ieņēmusi pilsētu, bet Ukraina šos apgalvojumus noliedz. Soledarā pirms kara dzīvoja apmēram 10 000 cilvēku, bet tagad pilsēta ir gruvešos. Ukraina arī pavēstījusi, ka Krievija pēdējā brīdī sestdien atcēlusi karagūstekņu apmaiņu. Pēdējā karagūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu notika 8. janvārī, vēsta britu laikraksts “Guardian”. Moldovas varasiestādes paziņojušas, ka Moldovas teritorijā jau trešo reizi atrastas Krievijas raķešu atlūzas.
Briti Ukrainai piegādās tankus “Challenger 2”
Britānijas premjerministrs Riši Sunaks sestdien paziņoja, ka Ukrainai piegādās britu smagos tankus “Challenger 2”. Sunaks to telefonsarunā apsolīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, pavēstījusi Dauningstrīta 10. Uz Ukrainu tuvākajās nedēļās tiks nosūtīti 14 tanki “Challenger 2”, vēsta britu telekanāls “Sky News”. Vēl Ukrainai tiks piegādātas 30 haubices “AS-90”. Jau tuvākajās dienās briti sāks apmācīt ukraiņus šo tanku un haubiču izmantošanā. Apvienotajai Karalistei pavisam ir 227 tanki “Challenger 2”. Viens šāds tanks sver 64 tonnas. Sunaks paziņoja, ka “Challenger 2” palīdzēs Ukrainai padzīt Krievijas karaspēku no okupētajām teritorijām. Savā “Telegram” kanālā Zelenskis izteica pateicību Apvienotajai Karalistei, uzsverot, ka šis britu lēmums “ne tikai stiprinās mūs kaujaslaukā, bet arī nosūtīs pareizo signālu citiem partneriem”. Apvienotā Karaliste ir pirmā valsts, kas oficiāli paziņojusi par modernu Rietumu ražojuma kaujas tanku piegādi Ukrainai. Līdz šim Ukrainai piegādāti tikai padomju ražojuma tanki. Komentējot jaunāko britu militāro palīdzību Ukrainai, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka “ieroču piegādes ir leģitīms Krievijas triecienu mērķis”.
Spiediens uz Vāciju pieaug
Lai arī 14 “Challenger 2” tanku piegāde Ukrainai fundamentāli neko kara gaitā nemainīs, tiek cerēts, ka tā pamudinās citas valstis sekot britu piemēram un piegādāt Ukrainai tankus. Polija ir atklājusi, ka plāno Ukrainai piegādāt 14 vācu ražojuma tankus “Leopard 2”. Šo tanku sūtīšanai tomēr jāsaņem Vācijas piekrišana. Tiek lēsts, ka apmēram 2000 tanki “Leopard 2” ir 13 Eiropas valstu bruņojumā. Vācija kā šo tanku ražotāja kontrolē arī citu valstu “Leopard 2” iespējamo sūtīšanu uz Ukrainu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs iepriekš ir iebildis pret “Leopard 2” piegādēm Ukrainai, uzverot, ka Vācija negrib rīkoties viena, piegādājot Ukrainai Rietumu tankus. Britu paziņojums par tanku sūtīšanu uz Ukrainu tagad šo Šolca argumentu vājina. Vācijas amatpersonas ir atklājušas, ka Šolca nostāja ir lielā mērā atkarīga no ASV prezidenta Džo Baidena, ar kuru viņš cieši sadarbojās pirms Berlīnes un Vašingtonas paziņojuma par vācu un amerikāņu ražojuma kājnieku kaujas mašīnu nosūtīšanu Ukrainai, vēsta izdevums “Politico”. “Tanku piegādes Ukrainai jāapspriež ar draugiem un sabiedrotajiem, īpaši ar mūsu transatlantisko partneri Amerikas Savienotajām Valstīm,” uzsvēris Šolcs. Vācijas Zaļo partiju pārstāvošais ekonomikas ministrs Roberts Hābeks norādījis, ka “Vācijai neatkarīgi no tās pašas lēmuma nevajadzētu stāvēt ceļā citām valstīm, ja tās izlemj palīdzēt Ukrainai”. Pašas Vācijas iespējas piegādāt tankus Ukrainai savukārt varētu būt ierobežotas. Vācijas bruņojuma ražotājs “Rheinmetall” paziņojis, ka pat pozitīva lēmuma gadījumā tā noliktavās esošos tankus “Leopard 2” Ukrainai varētu piegādāt, agrākais, 2024. gadā, jo tie pirms sūtīšanas būtu jāremontē. Nozīmīgu lēmumu priekšvakarā varētu notikt izmaiņas Vācijas Aizsardzības ministrijas vadībā. Vācu mediji ziņo, ka no amata gatavojas atkāpties Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte, kuras sniegums amatā saņēmis asu kritiku. Vācijas valdība ziņas par sociāldemokrātu ministres iespējamo demisiju nav komentējusi, saucot tās par baumām. Lambrehtes partijas biedrs Šolcs iepriekš paudis viņai uzticību.
