Krievija gatavojas uzbrukumam 50 tūkstošu karavīru sastāvā, lai izspiestu Ukrainas armiju no Kurskas apgabala 160
Pēdējās nedēļas laikā Krievija ir pulcējusi bruņotos spēkus, kas, šķiet, ir gatavošanās izšķirošam triecienam Kurskas apgabalā. “Situācija mainās katru dienu. Vēl pavisam nesen mēs bijām uzbrukuma pozīcijā, bet tagad esam aizsardzībā,” tā Ukrainas laikrakstam “Kyiv Independent” pastāstījis 35 gadus vecs artilērists ar iesauku Spys, kurš karo Kurskas apgabalā Krievijā.
Ņemot vērā neseno Krievijas karaspēka progresu Doņeckas, Zaporožjas un Harkivas apgabalos Ukrainā, kara postītā valsts tagad saskaras ar jaunu izaicinājumu – aizstāvēt augustā notikušās pārrobežu ofensīvas laikā iegūtās pozīcijas. Ukrainas karavīri aiztur gandrīz 50 000 karavīru Krievijas aplenktajā Kurskas apgabalā, tā pirmdien, 11. novembrī, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Izvairoties no personāla skaita samazināšanas, kas veic uzbrukumus Ukrainas austrumos un papildinot to ar vairāk nekā 10 tūkstošiem karavīru no Ziemeļkorejas, Krievija, visticamāk, mēģinās sākt lielu ofensīvu no ziemeļiem, iespējams, neapstājoties pie šobrīd neesošās robežas.
Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis oktobra sākumā ziņoja, ka Krievija no frontes uz Kurskas apgabalu ir pārvietojusi aptuveni 50 000 karavīru. Novembra sākumā Ukrainas amatpersonas laikrakstam “New York Times” anonīmi paziņoja, ka uzbrukums, kurā piedalīsies šie karavīri, notiks “ļoti drīz”.
Krievijas grupējumu Kurskas apgabalā veido jūras spēku brigādes, tostarp Klusā okeāna flotes 155. gvardes jūras kājnieku brigāde un Melnās jūras flotes 810. gvardes jūras kājnieku brigāde, gaisa desanta divīzija, speciālo spēku bataljonu vienības un vairāki uzbrukuma veikšanai paredzētie bataljoni, norādījis Ukrainas operatīvi taktiskās grupas “Siversk” pārstāvis Vadims Misniks (Vadym Mysnyk).
Eksperti laikrakstam “Kyiv Independent” norādīja, ka Krievija ir izvietojusi arī karaspēku no Ļeņingradas militārā apgabala, kas izvietots netālu no Sanktpēterburgas, turklāt tā pat izveidojusi dažas kājnieku vienības no militārpersonām, kuras iepriekš apkalpoja Krievijas lidlaukus.
“Ukrainas militārie spēki Kurskas apgabalā spēja iekarot izdevīgus pozīcijas un tādējādi piesaistīja Krievijas rezerves,” laikrakstam “Kyiv Independent” sacīja Ukrainas militārais eksperts Dmitro Žmailo (Dmytro Zhmailo).
“Ja mēs to nebūtu darījuši, 50 000 karavīru noteikti būtu papildinājuši Pokrovskas, Kurahoves un citus krieviem prioritāros virzienus, un tad Krievijas virzīšanās [uz Ukrainas austrumiem] būtu bijusi daudz sāpīgāka,” piebilda Žmailo. Lai gan Kurskas operācija turpinās jau vairākus mēnešus, šajā reģionā iesaistītie Krievijas bruņotie spēki joprojām koordinē un veido kaujas vienības.
Novembra sākumā Kurskas apgabalā jau atradās aptuveni 11 tūkstoši Ziemeļkorejas karavīru. Saskaņā ar laikraksta “New York Times” ziņojumu, Ziemeļkorejas karaspēks cīnīsies kā vieglie kājnieki, kas ir neaizsargāti pret Ukrainas artilērijas un bezpilota lidaparātu uzbrukumiem – bez bruņutehnikas palīdzības. Žmailo vienlaikus atzina, ka Ziemeļkorejas karavīru skaits, kas pārvietoti uz Kurskas apgabalu, būtiski neietekmēs kaujas gaitu, ņemot vērā nesenos Krievijas zaudējumus.
Ukrainas militārais eksprts Žmailo piebilda, ka ir grūti noteikt, cik efektīvi ir Ziemeļkorejas bruņotie spēki, jo ir notikušas tikai dažas militāras sadursmes. Cits Ukrainas aizsardzības eksperts Andrijs Haruks (Andrii Kharuk) piekrita Žmailo nostājai, norādot, ka Ziemeļkorejas karaspēks nav iesaistījies karos kopš 1953.gada.
Ziemeļkorejas karavīru izvietošana kā vieglās kājnieku vienības ir visracionālākā taktikas ziņā, piebilda Haruks. “Korejas kara laikā no 1950. līdz 1953. gadam Ziemeļkorejas karaspēks darbojās nelielās grupās, izmantojot “iefiltrēšanās” (starp pretinieka militārajām vienībām) un uzbrukuma operāciju konsolidācijas taktiku. Tā ir viņu tradicionālā taktika,” sacīja Haruks.
Starp izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Ziemeļkorejas karavīri, Haruks minēja valodas barjeru un to, ka Ziemeļkorejas armija galvenokārt karoja kalnainā apvidū. Kurskas apgabalā tā saskaras ar viļņainu līdzenumu. Tomēr eksperts uzsvēra, ka jebkurā gadījumā 50 tūkstoši karavīru šajā apgabalā ir “diezgan liels skaits”.
“Faktiski tie ir Krievijas [armijas] zaudējumi mēneša vai pusotra mēneša garumā. Mums būs nepieciešams pusotrs mēnesis, lai iznīcinātu šādu skaitu karavīru,” sacīja Haruks. “To savākšanās Kurskas apgabalā ir pozitīva lieta. No otras puses, mēs nevaram droši pateikt, cik tieši daudz Ukrainas karavīru ir iesaistīti Krievijas un Ziemeļkorejas karaspēka atvairīšanā.”
Ukrainas pavēlniecība nav sniegusi jaunāko informāciju par Ukrainas armijas stāvokli Kurskas apgabalā. Amatpersonas arī neatklāj, kuras vienības cīnās šajā apgabalā. Ukrainas pūļa monitoringa tīmekļa vietne “DeepState” 10.oktobrī ziņoja, ka Krievijai esot izdevies izspiesties cauri Ukrainas spēku kreisajam flangam Kurskas apgabalā.
“Patlaban ienaidnieks cenšas nostiprināties pie Novoivanovkas un Zeļenija Šliaka (Zeleny Shliakh) apdzīvotajām vietām,” tā “DeepState” ziņoja soctīkla vietnē “Telegram”. Abas apmetnes atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no ukraiņu kontrolētās pilsētas Sudžas un aptuveni 10 kilometru attālumā uz ziemeļiem no Ukrainas robežas.
Paralēli ziņojumi parādījās arī Krievijas provokatīvajos kanālos. Pazīstamais “Rybar” kanāls rakstīja, ka Krievijas spēki sākuši vairākus uzbrukumus Korņevskas (Korenevsky) un Sudžanskas (Sudzhansky) rajonos, kuros Ukraina ir nostiprinājusi savus spēkus.
“Man ir aizdomas, ka Kurskas apgabalā abas puses cieš ievērojamus zaudējumus, bet krievi, iespējams, cieš ievērojami lielākus zaudējumus, ņemot vērā to, ka viņi atrodas uzbrukumā,” tā savukārt laikrakstam “Kyiv Independent” sacīja Demokrātijas aizsardzības fonda Krievijas programmas direktora vietnieks Džons Hārdijs (John Hardie). “Ukrainas upuru skaits var sākt pieaugt, jo kokiem nokrīt lapas, tādējādi ir mazākas iespējas paslēpties no Krievijas izlūkošanas droniem un Ukrainas karaspēks tiek pakļauts lielākiem draudiem, ko rada Krievijas artilērija, planējošās bumbas utt.”.
Ukraina turpina uzturēt savas pozīcijas Krievijas teritorijā ne tikai no stratēģiskā, bet arī no ģeopolitiskā viedokļa, tā norāda eksperti, kurus aptaujāja Ukrainas laikraksts “Kyiv Independent”.
“Ukrainas vienību izvešana no Kurskas apgabala varētu palīdzēt (Ukrainas austrumos), taču tas nozīmētu arī upurēt potenciālo “atslēgu” miera sarunās. Tomēr Ukrainas pozīcijai šādās sarunās ir ļoti svarīgi stabilizēt savas frontes līnijas austrumos, un es šaubos, vai Maskava būs gatava sākt sarunas, kamēr tā nebūs atguvusi visu teritoriju Kurskas (apgabalā),” sacīja Hārdijs.
Kamēr Ukraina turpina paturēt Krievijas teritorijas Kurskas apgabalā, Krievija arvien straujāk virzās dziļāk uz Doņeckas apgabalu un tālāk. Augustā un septembrī Maskava ieņēma 5,5 reizes vairāk Ukrainas teritorijas nekā visā 2023.gadā kopumā, liecina “Ua War Infographics” projekta dati.
Iespējamo pozīciju zaudēšanu Kurskas apgabalā par labu karaspēka pastiprināšanai citās frontes daļās Haruks nosauca par “nenozīmīgu” Ukrainai no psiholoģiskā viedokļa, jo tā ir Krievijas teritorija. Tajā pašā laikā eksperti ir vienisprātis, ka Ukraina var noturēt savās “rokās” Krievijas teritorijas vismaz līdz 2025.gada sākumam. Žmailo sacīja, ka Krievijas karaspēks, visticamāk, virzīsies uz Sumu apgabala ziemeļiem, ja krievu armija pārkāps Ukrainas aizsardzību kaimiņos esošajā Kurskas apgabalā.
Ukrainas operācija Krievijas Kurskas apgabalā ir palīdzējusi novērst Sumu apgabala un tā reģionālā centra – Sumi pilsētas – okupāciju, tā kopš ofensīvas sākuma augusta sākumā vairākkārt sacīja Ukrainas prezidents Zelenskis.
Tikmēr Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī ir metusi ēnu uz turpmāko ASV palīdzību Ukrainai. Republikāņu kandidāts ir vairākkārt izteicis pretrunīgus paziņojumus par karu un Ukrainas valdību, tostarp Zelenski. “Neviena valsts pasaulē, izņemot ASV un Ķīnu, nespēj viena pati stāties pretī Krievijas militārajiem spēkiem. Tāpēc diemžēl mēs šeit esam atkarīgi no saviem partneriem,” tā atzina Žmailo, runājot par turpmākajām Ukrainas operācijām Krievijas teritorijā.
Kamēr turpinās debates par tālāko militāro palīdzību Ukrainai, Ukrainas bruņotie spēki joprojām atrodas Kurskas apgabala frontē. Artilērists ar segvārdu Spys, kurš kopš augusta cīnās Kurskas apgabalā Krievijā, teica, ka situācija joprojām ir “vairāk vai mazāk stabila”.
“Krievijas karaspēks mūs bombardē ar planējošām bumbām. Vienu ceļu, kas ved uz šo (Kurskas) pusi, pastāvīgi uzrauga Krievijas FPV droni. Šis ceļš ir noklāts ar sabojātu tehniku. Un mēs neko nevaram darīt – teritorija ir maza, un droni var tikt palaisti no jebkura virziena,” Spys pastāstīja laikrakstam “Kyiv Independent”. “Ir grūti pateikt, kas notiks tālāk. Mūsu pozīcijām regulāri tiek uzbrukts, taču līdz šim kontaktlīnija nav būtiski mainījusies.”
