Krievija gatava “uzņemt” Krimu 8
Krievijas parlamenta apakšpalātas jeb Valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins devis mājienu, ka Krievija atbalstīs Krimas parlamenta lēmumu un pievienos Ukrainas apgabalu savai teritorijai.
Par pievienošanos Krievijai Krimas parlaments nobalsoja vakar notikušajā vietējās valdības slēgtajā sēdē. Tas arī paziņoja, ka apstiprinājumu šim lēmumam gaidīs referendumā, kas plānots 16. martā. Jau šodien Maskavā Krimas pašvaldības pārstāvji tikās ar Krievijas likumdevējiem. Tikšanās laikā Nariškins apstiprināja, ka Krievijas deputāti pārliecinoši atbalstīs Krimas lēmumu. “Mēs respektēsim Krimas iedzīvotāju vēsturisko izvēli. Parlamenta locekļi jūs atbalsta ļoti stingri,” Krimas parlamenta priekšsēdētājam Vladimiram Konstantinovam apgalvoja Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs.
Krievijas parlaments Krimas vietējās valdības lēmumu atbalstīs par spīti tam, ka Ukrainas pagaidu valdība paziņojusi, ka Krimas parlamenta lēmums par pievienošanos Krievijai ir pretlikumīgs un ka arī plānotais referendums ir antikonstitucionāls. Saskaņā ar Ukrainas konstitūciju par kāda apgabala atdalīšanos no valsts teritorijas var lemt tikai visu Ukrainu aptverošā tautas nobalsošanā, skaidrojušas Ukrainas amatpersonas.
Arī rietumvalstis paziņojušas, ka Krievijas gatavība sev pievienot Ukrainas apgabalu ir pretrunā visiem starptautiskajiem likumiem. Uz to sundu garā telefnosarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu norādīja arī ASV prezidents Baraks Obama. Sarunas laikā Obama arī mudināja Putinu uzsākt tiešu dialogu ar Ukrainas jauno valdību, atļaut Krimā iebraukt starptautiskajiem novērotājiem un atvilkt Krievijas karavīrus atpakaļ Melnās jūras flotes bāzēs. Savienoto Valstu prezidents arī paziņoja, ka pret Krieviju noteiktas sankcijas saistībā ar tās agresiju pret Ukrainu. Šobrīd ASV noteikušas vīzu ierobežojumus Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras apdraud Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Tiesa, visticamākais, uz Putinu šie ierobežojumi neattiecas. Obama gan solīja, ka sekos arī citas sankcijas, ja Krievija turpinās uzsākto agresiju pret Ukrainu.
Tikmēr Kremļa izplatītais paziņojums par notikušo telefonsarunu starp Obamu un Putinu ieturēts krasi atšķirīgā noskaņā. Tajā norādīts, ka “diskusijas laikā parādījās atšķirības uzskatos par iemesliem, kas radījuši pašreizējo krīzi”. “Vladimirs Putins no savas puses norādīja, ka krīze izcēlusies antikonstitucionālas revolūcijas dēļ, kurai nav nacionāla atbalsta,” teikts Kremļa izplatītajā paziņojumā. “Krievija nevar ignorēt lūgumus, kas saistīti ar šo revolūciju, un rīkojas saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.” Vienlaikus Putins esot sacījis Obamam, ka ASV un Krievijas “divpusējās attiecības nevajadzētu upurēt atsevišķu – kaut arī diezgan svarīgu – starptautisku problēmu dēļ”.
ES līderi nav spējuši vienoties par sankcijām pret Krieviju, kaut Brisele pārtraukusi sarunas par bezvīzu režīmu ar Krieviju. Vienlaikus ES amatpersonas biedēja Krieviju, ka sankcijas varētu tikt noteiktas nākotnē. Tās arī aicināja Krieviju uzsākt tiešas sarunas ar Ukrainas jauno valdību, kuru gan Kremlis atsakās atzīt. “Šādām sarunām jāsākas tuvākajās dienās. Tām jāsniedz rezultāts. Ja rezultātu nebūs, ES lems par papildus mēriem, piemēram, ceļošanas ierobežojumiem, kontu iesaldēšanu un ES-Krievijas samita atcelšanu,” teikts ES līderu paziņojumā.
