Krievija gaida Ukrainas atbildi uz maija pamieru! Vai Putinam bail, ka apdraudētas viņa greznās svinības? 0
Kremļa pārstāvis otrdien paziņoja, ka Ukraina vēl nav atbildējusi uz daudziem Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājumiem uzsākt tiešas miera sarunas, un nav skaidrs, vai tā piekritīs trīs dienu pamieram, kuru viņš paziņojis nākamajam mēnesim, vēsta Reuters.
“Pats prezidents Putins vairākkārt teica, ka Krievija ir gatava, bez jebkādiem priekšnosacījumiem, uzsākt sarunu procesu,” žurnālistiem sacīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. “Mēs vēl neesam dzirdējuši atbildi no Kijivas režīma.”
Putins pirmdien paziņoja par trīs dienu pamieru Ukrainas karā no 8. līdz 10. maijam – laikā, kad Krievija plāno aizvadīt greznas svinības.
Ukraina, reaģējot, apšaubīja, kāpēc Maskava nevar piekrist tās aicinājumam uz 30 dienu ilgu pamieru, kas uzsāktos nekavējoties. “Mēs vērtējam cilvēku dzīvības, nevis parādes,” sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.
Peskovs norādīja, ka “ir ļoti grūti saprast”, vai Ukraina ir gatava pievienoties pamieram uz šīm trim dienām.
Eksperts: Krievija vēlas pārņemt kontroli pār naratīvu miera sarunās
Krievijas diktatora Vladimira Putina taktika, izsludinot vienpusēju pamieru, ir vērsta uz to, lai pārņemtu kontroli pār naratīvu, proti, ka tieši viņš un Krievija vēlas panākt kāda veida vienošanos jeb pamieru, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Eksperts vērtēja, ka Krievija “šo spēli veiksmīgi spēlē”, it īpaši laikā, kad Ukrainai ir grūti stāties pretī Krievijas propagandas mašīnai, jo tieši Krievija Ukrainai uzbrūk, līdz ar ko tieši tai ir teikšana par to, kad un uz cik ilgu laiku pārtraukt uguni.
Viņaprāt, Putina piedāvātais pamiers Ukrainā no 8.līdz 10.maijam ir atbilde uz ASV prezidenta Donalda Trampa un administrācijas draudiem par iespējamo izstāšanos no miera sarunām, vai sankciju palielināšanu pret Krieviju.
Viņš norāda, ka kontekstam šajā jautājumā ir liela nozīme, jo ASV ļoti uzstājīgi spiež uz pamieru. Arī līdz šim Putins ir izkustējies tikai pēc Trampa draudiem vai stingrās retorikas, sacīja Andžāns.
Eksperts sacīja, ka Putins nekad nedod visu uzreiz, bet tikai daļu, un tā ir daļa no viņa taktikas. Piemēram, iepriekš bija it kā vienošanās pret triecieniem pa enerģētikas objektiem un objektiem Melnajā jūrā. Vēlāk sekoja 30 stundu pamiers, bet tagad tiek piedāvāts jau trīs dienu pamiers.
Politologs arī piebilda, ka pāvesta Franciska bēres Ukrainas prezidentam Volodomiram Zelenskim pavēra iespēju tikties ar Trampu un šī iespēja tika izmantota. Tāpat pāvesta bēres Trampam pirmajā ārvalstu vizītē lika doties tieši uz Eiropu un tas ir būtiski, jo līdz šim tika vēstīts, ka Tramps, gluži kā 2017.gadā, kā pirmo ārvalstu vizīti varētu izvēlēties Saūda Arābiju, skaidroja Andžāns.
Kā vēstīts, Putins pirmdien izsludināja vienpusēju uguns pārtraukšanu laikā no 8. līdz 10.maijam, lai atzīmētu 80.gadadienu kopš PSRS uzvaras tā dēvētajā lielajā tēvijas karā, tikmēr Ukraina izteikusi pretpiedāvājumu izsludināt tūlītēju un ilgstošu uguns pārtraukšanu.
Maskava savā paziņojumā norādīja, ka tā sagaida līdzīgu rīkojumu no Kijivas, pretējā gadījumā piedraudot karadarbību atsākt.
Putins izdeva līdzīgu rīkojumu pārtraukt kaujas Lieldienu laikā. Šī pamiera gaitā abas puses apsūdzēja viena otru par simtiem pārkāpumu, bet tas tomēr noveda pie īslaicīgas kauju samazināšanās.
Reaģējot uz jaunāko Putina paziņojumu par 72 stundas ilgu uguns pārtraukšanu, Ukraina izteikusi pretpiedāvājumu izsludināt tūlītēju un ilgstošu uguns pārtraukšanu.
“Ja Krievija patiesi vēlas mieru, tai uguns jāpārtrauc nekavējoties,” sociālās saziņas platformā “X” norādīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Ukraina ir gatava atbalstīt pastāvīgu, stabilu un vispārēju uguns pārtraukšanu, uzsvēra Sibiha, piebilstot, ka sākotnējai uguns pārtraukšanai jāilgst vismaz 30 dienas, nevis tikai tik ilgi, kamēr Maskava rīko militārās parādes.
Arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija paudusi neapmierinātību ar Krievijas piedāvājumu. Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita norādīja, ka Tramps vēlas pastāvīgu uguns pārtraukšanu un ka ar uguns pārtraukšanu uz trim dienām nav pietiekami.
