Krievijā dižais filozofs Imanuels Kants izrādās “pārāk vācisks” 1
Savā dzimtajā Austrumprūsijas pilsētā Kēnigsbergā, kas pēc Otrā pasaules kara kļuva par Krievijas teritoriju un tika pārdēvēta par Kaļiņingradu, tās slavenākajam dēlam, dižajam filozofam Imanuelam Kantam pienākuši drūmi laiki, jo viņš esot izrādījies “pārāk vācisks”.
Kaļiņingradas lidosta netiks nosaukta Kanta vārdā, lai gan šo priekšlikumu atbalstījuši daudzi vietējie iedzīvotāji.
Dižais domātājs savā dzimtajā pilsētā tagad tiek dēvēts par “nodevēju”, “ienaidnieku” un “rusofobu”, atzīmē franču laikraksts “Le Monde”. Viņa piemineklis, kapa vieta un piemiņas plāksne ir aplieta ar rozā krāsu un apkārt izmētātas lapiņas ar aizvainojošu saturu.
Attieksme pret Kantu būtiski izmainījās pēc pilsētas iedzīvotāju aptaujas 20. novembrī, kurā par tās slavenāko pilsoni ar 40,3 procentiem balsu tika atzīts Imanuels Kants. Aptaujā viņš par vienpadsmit popularitātes punktiem apsteidza Krievijas imperatori Katrīnu (29,1%), kuras armija ieņēma pilsētu 1758. gadā un pameta to pēc pieciem gadiem. Desmit dienas pēc aptaujas rezultātu publiskošanas rezultāts pēkšņi izmainījās, imperatorei Katrīnai apsteidzot filozofu Kantu ar 33,8 procentiem balsu pret 25,7 procentiem.
Izrādās, pēc pirmās aptaujas tika ierosināta vēl viena aptauja-konkurss par Kaļiņingradas lidostas nosaukumu ar devīzi “Krievijas diženie vārdi”, lai labotu “nevēlamo rezultātu”. Konkursa ierosinātājs bija Krievijas pareizticīgās baznīcas metropolīts Tihons Ševkunovs, Maskavas patriarhāta kultūras padomes priekšsēdētājs, kurš esot arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina garīgais tēvs.
Pirms otrās aptaujas tika izvērsta naida kampaņa. Krievijas eksklāvā, kas iespiests starp Poliju un Lietuvu, Imanuela Kanta Baltijas federālās universitātes studenti saņēma kaudzēm anonīmu vēstuļu.
“Pietiek nodot dzimteni!”, “Jūs mācāties sienās, kas nosauktas ienaidnieka vārdā!”, “Metiet pareizticīgo krustu pret naidnieka vārdu!”, “Kants nodeva krievu zemi!”, “Kauns nodevējiem! Kauns Kantam! Slava Krievijai!” – bija teikts vēstulēs.
Studenti tika mudināti noraut plāksnes ar Kanta vārdu un izdzēst viņa vārdu no savām studentu apliecībām.
Kremļa kontrolētajā televīzijā Kaļiņingradas deputāts Andrejs Koļesņiks bez jebkādas argumentācijas dēvēja Imanuelu Kantu par “krievu nīdēju”, asi kritizējot ideju par vietējās lidostas “ģermanizāciju”.
Ne visi Kaļiņingradas iedzīvotāji ir apsēsti ar pseidopatriotisko Kanta apkarošanu, atzīmē “Le Monde”.
“Ja visi cilvēki būtu lasījuši viņa darbus, viņi atklātu, ka viņa (Kanta) vērtības ir normālas jebkurā sabiedrībā, tajā skaitā Krievijā,” aģentūra AFP citē Imanuela Kanta Baltijas federālās universitātes Filozofijas katedras vadītāju Vadimu Čaliju.
