Krievija demonstrē muskuļus 4
Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības “Zapad 2017”, kas notiek no 14. līdz 20. septembrim, izraisījušas satraukumu, ka to aizsegā Krievija varētu veikt agresīvas darbības pret Baltijas valstīm. Drošības eksperti gan mierina, ka panikai nav pamata un Latvijas iedzīvotāji var justies droši.
Pirms trim gadiem, kad Krievija iebruka Krimā un iesaistījās Ukrainas konfliktā, nemierīgs noskaņojums valdīja arī Latvijā, jo šķita, ka pēc Gruzijas un Ukrainas nākamās Krievijas agresijas sarakstā varētu būt Baltijas valstis. Laika gaitā satraukums pierima, bet šoruden Baltija atkal ir trauksmes stāvoklī, jo netālu no mūsu robežām risinās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības “Zapad 2017”. Krievija šādas mācības rīko ik pēc četriem gadiem, iepriekšējās notika 2013. gadā, bet šoreiz Baltijas valstis uz krievu karaspēka vienību pārvietošanos raugās ar daudz lielāku piesardzību, jo visiem vēl labā atmiņā 2014. gada “zaļo cilvēciņu” parādīšanās Krimā.
Pārāk liela ažiotāža
Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan paudis viedokli, ka par “Zapad” mācībām Latvijā ir sacelta pārāk liela ažiotāža. “Mēs nedrīkstam ļauties iebiedēšanai. Tas ir Krievijas mērķis iebiedēt Latviju un Baltijas valstis, lai mēs justos nedroši, un tas, manuprāt, ir lielākais mērķis, kāpēc šādas mācības tiek veiktas tik tuvu robežai. Atstrādāt kādus scenārijus, kas mācībās parasti notiek, var arī jebkurā poligonā un ne tik tuvu robežai,” uzskata Vējonis.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds piekrīt prezidentam, ka ažiotāža brīžiem ir pārāk liela, jo nepaiet ne diena, kad Latvijas plašsaziņas līdzekļos nebūtu pieminētas “Zapad” mācības un iespējamais apdraudējums Latvijai. Taču piesardzībai ir zināms pamats, jo tik lielas militārās mācības Latvijas tuvumā nevar ignorēt. “Krievija tādējādi vēlas demonstrēt savus muskuļus, bet Latvija un mūsu sabiedrotie ir gatavi izaicinājumiem,” secina Sprūds.
Pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs, starptautiskās politikas pētnieks Tālavs Jundzis uzskata, ka šīs militārās mācības nerada reālu apdraudējumu Latvijas drošībai. “Mūsdienu apstākļos faktiski nav iespējams veikt kādus slepenus manevrus, jo modernās tehnoloģijas un informācijas vākšanas metodes ļauj izsekot jebkādu karaspēka vienību pārvietošanos. Tiek veikta novērošana no satelītiem un no gaisa; izlūkdienestiem ir arī savs aģentu tīkls, kas piegādā informāciju par karaspēka manevriem.”
Noklusēšanas taktika
Krievijas karaspēka vadība uzsver, ka šiem manevriem esot tikai un vienīgi aizsardzības mērķi, tādēļ nav nekāda pamata aizdomām, ka Krievija manevru aizsegā gatavotu uzbrukumu Baltijas valstīm, Ukrainai vai Polijai. Saskaņā ar oficiālo leģendu mācību laikā Krievijas un Baltkrievijas spēki pārbaudīs iemaņas cīņā pret ārvalstu atbalstītiem “ekstrēmistu grupējumiem”, pret kuriem tiks īstenotas gan sauszemes operācijas, gan uzbrukumi no jūras un gaisa.
NATO valstis gan apšauba, cik patiesi ir Krievijas apgalvojumi par militāro mācību mērķiem un dalībnieku skaitu. Piemēram, Krievijas amatpersonas pavēstījušas, ka “Zapad” mācībās kopumā piedalīsies tikai 12 700 karavīru. Patiesais dalībnieku skaits tiek lēsts daudz lielāks, par ko liecina arī netiešas norādes, piemēram, militārās tehnikas pārvietošanai nepieciešamo dzelzceļa vagonu skaits. Zīmīgi, ka saskaņā ar Eiropas drošības politikas noteikumiem visas militārās mācības, kurās piedalās vairāk nekā 13 000 karavīru, ir pakļautas pastiprinātai starptautiskai kontrolei, bet Krievija vienmēr uzrāda dalībnieku skaitu, kas ir mazāks par šo slieksni, lai neļautu novērotājiem izvērtēt mācību gaitu. 2013. gadā “Zapad” mācībās piedalījās ap 75 000 militārpersonu, bet Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena vēsta, ka šoreiz Krievijas un Baltkrievijas mācībās varētu būt iesaistīti līdz pat 100 000 karavīru.
Baltkrievu satraukums
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis norāda, ka Krievijas kaimiņvalstīm būs rūpīgi jāseko mācību scenārijam un notikumu attīstībai. “Raugoties uz mācību scenāriju, redzams, ka to iespējams izmantot arī Baltijas valstu aizsardzības pārvarēšanai. Tomēr nevajadzētu saistīt šīs mācības ar iespējamu uzbrukumu Baltijas valstīm, jo pašlaik nav vērojamas nekādas pazīmes, kas liecinātu par šādu risku.”
Cepurītis spriež, ka par mācībām vairāk būtu jāuztraucas nevis Baltijas valstīm, bet gan pašai Baltkrievijai, kuras teritorijā tiks izvietotas ievērojamas Krievijas karaspēka vienības. “Pastāv risks, ka mācību laikā Baltkrievijā ievedīs militārās tehnikas vienības, kas tur arī paliks. Tas būtu apdraudējums gan Baltkrievijai, gan kaimiņvalstīm, piemēram, Ukrainai.”
Lai gan izskanējušas runas, ka Krievija varētu izmantot šīs mācības, lai atbrīvotos no Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko un pilnībā pārņemtu šo valsti savā kontrolē, politikas pētnieki uzskata, ka Baltkrievijas okupācijas scenārijs ir maz ticams. “Neredzu nekādu ieguvumu, ko Kremlim varētu sniegt šāda rīcība. Baltkrievija jau šobrīd ir ekonomiski atkarīga no Krievijas, un arī pašas Krievijas ekonomikas stāvoklis nav pārāk spožs. Maskava nevarētu atļauties uzturēt Baltkrieviju, jo izmaksas būtu daudz lielākas nekā Krimas gadījumā,” secina Cepurītis.
Drošības garants
Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks spriež, ka Krievijas centieni iebiedēt kaimiņvalstis un uzturēt Rietumu kā ārējā ienaidnieka tēlu kaitē pašas Krievijas interesēm. “Tādā veidā Kremlis sevi iedzen vēl tālākā izolācijas stūrī bez lielām manevra iespējām no šīs pozīcijas atkāpties. Šādas politikas sekas palielina iespēju Krievijai līdzināties Ziemeļkorejai, kura dzīvo izolācijā un militāri šantažē savus kaimiņus, un es neticu, ka tas ir tas, ko Krievijas sabiedrība vēlas,” vēsta Pabriks.
Tieša militārā konfrontācija starp Krieviju un NATO dalībvalstu spēkiem pašlaik tiek uzskatīta par maz ticamu scenāriju. “Krievijas iebrukumiem Gruzijā un Ukrainā vismaz bija kāds iegansts, tā bija Kremļa reakcija uz zināmiem notikumiem: Gruzijas militāro ofensīvu pret Dienvidosetijas separātistiem vai Ukrainas iekšpolitisko krīzi. Baltkrievijas un arī Baltijas valstu gadījumā es šādu ieganstu neredzu,” spriež politikas pētnieks Māris Cepurītis. Kā norāda Tālavs Jundzis, šobrīd Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ir izvietoti ievērojami NATO papildspēki, kas palīdz mums justies drošāk. “Paldies Dievam, mēs esam NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ir mūsu drošības garants.”
