Krievija darbojās Trampa pusē 4
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes amatpersonas slēgtā Senāta sēdē informēja likumdevējus, ka tagad ir “gluži skaidrs”, ka Trampa ievēlēšana bija Krievijas mērķis 2016. gada vēlēšanās.
CIP slepenā ziņojumā, no kura līdz šim ir publiskota tikai neliela daļa, secināts, ka Krievija iejaucās 2016. gada vēlēšanās, lai palīdzētu Donaldam Trampam iegūt prezidenta amatu, un tas nebija tikai mēģinājums graut uzticību ASV vēlēšanu sistēmai un demokrātijas pamatiem, atzīmē laikraksts “The Washington Post”.
ASV izlūkdienesti ir identificējuši personas ar sakariem Krievijas valdības aprindās, kas piegādāja tīmekļa vietnei “WikiLeaks” tūkstošiem dokumentu, ko Kremļa pārraudzīti kiberkramplauži ieguva pēc ielaušanās Demokrātu nacionālās komitejas datubāzēs, tajā skaitā Hilarijas Klintones kampaņas vadītāja elektroniskajā pastā.
ASV drošībnieki raksturoja šīs personas, kas ir zināmas ASV izlūkdienestam, kā daļu no plašākas Krievijas operācijas palīdzēt virzīt Trampa kandidatūru un kaitēt Klintonei. “Izlūkdienesta eksperti secinājuši, ka Krievijas mērķis bija palīdzēt vienam kandidātam un gremdēt otru, lai uzvarētu Tramps,” teica augsta ranga ASV amatpersona pēc CIP ziņojuma slēgtajā Senāta sēdē.
Analītiķi atzīmē, ka ārzemju izlūkdienesta CIP un iekšzemes pretizlūkošanas dienesta FIB ziņojumos bija minēti atšķirīgi motīvi par Krievijas iejaukšanos 2016. gada vēlēšanu gaitā. CIP ekspertiem apstiprinot Krievijas mēģinājumus palīdzēt uzvarēt Trampam, FIB amatpersonas izteikumi par Krievijas saistību ar iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā bija “izplūduši un nenoteikti”, radot iespaidu, ka abas drošības iestādes izdarījušas dažādus secinājumus, atzīmē “The Washington Post”. FIB grib iegūt faktus un neapstrīdamus pierādījumus, ko var izmantot tiesas procesā, bet CIP mēdz analizēt arī personu uzvedību, kas sākotnēji var dot netiešus pierādījumus.
CIP un FIB pretrunīgie ziņojumi ir sadusmojuši daudzus ASV likumdevējus, kuri pieprasa atbildes par Kremļa lomu prezidenta vēlēšanu kampaņā. FIB direktors Džeimss Koumijs tiek asi kritizēts par paziņojumu vēlēšanu priekšvakarā, ka atrastas jaunas e-pasta vēstules, kas varētu būt saistītas ar Klintones privātā datu servera izmeklēšanas lietu. Šīm e-pasta vēstulēm nebija sakara ar lietu, un Senāta mazākuma līderis Harijs Rīds, demokrāts no Nevadas štata, aicinājis Koumiju atkāpties, apsūdzot viņu tīšā pierādījumu slēpšanā par Krievijas motīviem pirms vēlēšanām. Lielākajai daļai pierādījumu par Krievijas varbūtējo saistību ar Amerikas vēlēšanām ir noteikts stingrs slepenības statuss, tāpēc demokrātu un republikāņu likumdevējiem, kuriem ir pieeja šiem izlūkošanas datiem, nav viegli formulēt publiski savu viedokli, lai pārliecinātu jau tā sašķelto sabiedrību, kas uzskata, ka abas puses slēpj patiesību.
Prezidents Obama paziņojis, ka devis rīkojumu sagatavot izsmeļošu ziņojumu par Krievijas kiberaktivitātēm 2016. gada kampaņas laikā. Ziņojumam, kurā paredzēts atslepenot pēc iespējas vairāk datu, jābūt gatavam līdz nākamā gada 20. janvārim, kad viņš atstāj amatu. ASV likumdevēji paredz izveidot kopēju izmeklēšanas komisiju Kongresā. “Tikai šādi amerikāņu sabiedrība var uzzināt Krievijas iejaukšanās apjomu un mēs varam mēģināt padarīt mūs neuzņēmīgus pret nebeidzamo jaukšanos mūsu vēlēšanās,” paziņojis Kongresa Pārstāvju palātas izmeklēšanas komisijas deputāts no Kalifornijas demokrāts Adams Šifs, kurš tika iepazīstināts ar izlūkdienestu ziņojumiem, bet nevarēja tos komentēt slepenības dēļ. Neatkarīgais senators Engus Kings no Meinas štata uzskata, ka “izlūkdienestu informācija ir jāpublisko, nevis lai atgrieztos pie 2016. gada vēlēšanām, bet tāpēc, lai tas nenotiktu atkal, jo Maskavas centieni nebeigsies ar Trampa ievēlēšanu”. “Krievija regulāri mēģina ietekmēt Eiropas valstu politiku un vēlēšanas, un es negribu, lai tas notiktu šeit,” intervijā “WP” teica amerikāņu senators.
