– Visvairāk interesē, kas notiks tālāk. Tā sauktā Nepilsoņu kongresa aktīvisti šeit ziemā tika spriedelējuši – jāblefo, ka Latvijā iespējams Krimas scenārijs. Mērķis – radīt nedrošību par nākotni. 22
– Ja brīdī, kad Krievija paņēma Krimu, Eiropa un ASV būtu nevis pakratījušas pirkstiņu “ai, ai, Putina kungs, nav nav labi tā darīt”, bet būtu uzdots pa nagiem, viss varbūt būtu citādi arī ar Ukrainu. Vienīgais, ko tā pirksta pakratīšana deva, – tajā brīdī Krievija neuzdrošinājās pievākt Austrumukrainu, tas tika piebremzēts.
Būdama ilgus gadus Krievijas latviešu kongresa vadītāja, iedomājos, ka Krievijā savus pazīstamos cilvēkus pazīstu labi… Martā biju Sibīrijā, dzīvoju vienas latvietes mājās, viņas vīrs ir krievs, arvien labi esam sapratušies. Bet iznāca tā, ka viesojos šajā ģimenē tieši laikā, kad mediji paziņoja, ka ieņemta Krima. Ģimenes galva ienāca istabā ar pudeli šampanieša, teica: “Krim naš,” esot jānosvin. To dzirdot, man laikam bija dīvaina sejas izteiksme, sieva teica: “Lauma, tikai mierīgi, nomierinies…” Redzēju, kā tur cilvēki uzņēma faktu par Krimu – lielākā daļa krievu bija dziļi sajūsmināta, un Putina reitings uzlēca augstāk.
Maskavā trīsdesmit gadus esmu dzīvojusi mājā, kur kaimiņi ir daudzi turienes universitātes mācībspēki. Tur dzirdēju: “Vai, cik labi, varēsim braukt uz Krimu atpūsties! Lauma, pērkam māju Krimā, nu tik tur būs dzīve!”
Krievijā vasarā bija mēģinājums “nogriezt” internetu, tas joprojām tiek apspriests. TV var likt rādīt un runāt to, ko vajag valdošajai kliķei, bet internetā – grūti. Runās, kamēr pieradinās pie domas, un tas var notikt.
Ir arī citas runas, piemēram, ka Krievija atkal ieviesīs “izbraukšanas vīzas”. Tādas bija padomjlaikā – cilvēks varēja pretendēt uz citas valsts iebraukšanas vīzu, bet, ja nedabūja “izbraukšanas vīzu”, tad nekā. Tagad valsts iestādēs jāpiesakās visiem dubultpilsoņiem. Nav skaidrs, kas tam sekos. Daudzi “nekrievi” ir starta pozīcijās – varbūt nāksies aizbraukt.
Putina rīcība ir paredzama, jo citādi viņš netiks galā ar Krieviju. Tā mašīna ir pārāk liela, to nevar izgrozīt. Pašlaik valsts dzīvo, izpārdodot dabas resursus, budžets turas tikai uz divām pozīcijām – gāzi un naftu. Ja naftas cenas krīt, budžets aiziet pa burbuli. Trūkst naudas, lai liktu infrastruktūrā un ņemtu tās bagātības sev.
