– Tagad “lai tik nebūtu kara” saka ne vien Krievijā. 22
– Krieviem tagad ir bailes, ka cilvēks personīgi dabūs par kaut ko ciest. Tāpēc piecietīšu visu, tikai lieciet mani mierā. Atkal gaisā virmo doma: “ja daudz runāsi, tevi aizsūtīs tālu kaut ko celt” – tā, kā kādreiz sūtīja celt Baikāla–Amūras maģistrāli. Šogad gan uz Sibīriju aizsūtīja Krievijā no Ukrainas ieradušos bēgļus. Ne jau uz Krasnojarsku vai Omsku vai citām lielajām pilsētām, bet uz vietām, kur pēc BAM trases uzcelšanas bija palikušas tukšas mājas, bet darba nav. Vasarā Krievijas TV rādīja sižetu, kā Magadanas lidostā nosēdusies lidmašīna ar bēgļiem, galvenokārt sievietēm un bērniem no Ukrainas. Magadanā praktiski nekad nav vasaras, pats siltākais mēdz būt augusts – plus 15 grādi. Taču tajā reģionā ir daudz brīvu dzīvokļu, jo visi, kas vien varējuši no turienes aizmukt, sen ir prom. Pārtika ir vismaz divas reizes dārgāka nekā Maskavā. Uz Magadanu nav dzelzceļa satiksmes, viss jāpieved ar lidmašīnu, vienīgi vasarā divus vai trīs mēnešus kursē kravas kuģi no Vladivostokas. No bēgļu vidus gan “atsijāja” ārstus un skolotājus – viņus aizveda uz labākām vietām, jo šo speciālistu Krievijā trūkst.
Jau agrāk, pēc Krievijas sociologu aptaujām, Putina reitingi bija augsti, tika uzrādīts, ka atbalstītāju ir ne mazāk par 70 procentiem. Stipri šaubos, vai tā patiešām bija. Maskavā un Pēterburgā noteikti tā nebija, bet kādā mazā ciemā, kur paprasa simt cilvēkiem… Taču tagad Putins ir panācis to, kas nebija izdevies nevienam no iepriekšējiem vadoņiem. Viņam ir izdevies pacelt krievu nāciju tādā saulītē, ka krievs jūtas kaut kas īpašs: labāka, gudrāka, kulturālāka par krievu vispār nav.
Salīdzinājumā ar šodienas lielkrievu šovinismu padomjlaikos tas bija bērnu autiņos.
