Putins panācis, ka krievs jūtas īpašs. Saruna ar Krievijas latviešu aktīvisti 22
Lauma Vlasova ir organizācijas “Krievijas latviešu kongress” priekšsēde jau kopš 1996. gada. Krievijā dzīvojusi kopš 1965. gada, tagad pusi laika pavada tur, pusi – Latvijā Jūrmalā, tuvinieki joprojām dzīvo un strādā Maskavā un Pēterburgā, tāpēc Lauma Vlasova situāciju kaimiņvalstī analizē, raugoties “no iekšpuses”.
– Cilvēki sarunās par politiku jo bieži spriež, kas pēdējos gados ir noticis Krievijā un vai mēs šeit varam dzīvot mierīgi, nebaidoties no kādām kaimiņvalsts provokācijām. Kādi ir jūsu vērojumi?
– Krievijas politika pēc divtūkstošā gada, tas ir, pēc Putina ēras sākšanās, ir bijusi paredzama. Vienalga, patika cilvēkiem Jeļcina periods un pats Jeļcins vai nepatika, taču viņš bija cilvēks, kurš varbūt īpatnējā veidā, tomēr demokrātiju saprata un to demokrātiju Krievijā “palaida”. Tajā laikā, dzīvojot Krievijā, varēja izjust, ka ir tā brīvības sajūta. Putins pamazām, neko neforsējot, to mainīja, cilvēku ikdiena lēnām pārvērtās. Tas noticis visos līmeņos. Neviena no Krievijas domē esošajām partijām būtībā vairs nav opozīcijas partija. Pretī runājošos cilvēkus un kustības neitralizēja, opozīciju vienkārši ar dažādiem līdzekļiem izšķīdināja: dažus ietupināja par “huligānismu”, citiem biogrāfijā atrada “melnos punktus” un izlaida šo informāciju masu saziņas līdzekļos, un – cauri, cilvēks politikai zudis. Protestēšana tiek bloķēta visādos veidos.
