Krievija cērt NATO durvis – tā esot atbilde par akreditācijas atņemšanu astoņiem diplomātiem 24
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievija no 1. novembra apturēs pārstāvniecības darbību NATO galvenajā mītnē Briselē, kā arī Maskavā slēgs alianses sakaru misiju un tās informācijas biroju, pirmdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Arī Krievijas militārais atašejs NATO dosies no Briseles mājās. Tādējādi darbu pārtrauks virkne institūciju, kuras pēc aukstā kara beigām radīja, lai uzlabotu saprašanos starp NATO un Krieviju.
Maskavas atbilde
Lavrovs paziņojumā Krievijas medijiem uzsvēris, ka Krievijas lēmums ir atbilde uz akreditācijas atņemšanu astoņiem tās pārstāvniecības darbiniekiem NATO mītnē. Pamatnosacījumi sadarbībai esot zuduši. Līdz nesenam laikam NATO štābā darbojās 20 Krievijas diplomāti, taču 7. oktobrī alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs preses konferencē atklāja, ka astoņiem akreditācijas atsauktas, jo šie cilvēki diplomāta statusu izmantojuši kā piesegu izlūkošanas darbībām.
Pēc Stoltenberga teiktā, izšķiršanās par izraidīšanu nav pieņemta kāda konkrēta incidenta dēļ, tomēr NATO “pēdējā laikā novēroja Krievijas kaitnieciskās darbības pieaugumu, tajā skaitā Eiropā”. Akreditācijas atņemšana ir reakcija uz to. Izraidītajiem jāpamet Brisele līdz oktobra beigām.
Plašāka informācija ne tad, ne vēlāk sniegta netika. Tūlīt pēc Stoltenberga uzstāšanās Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pauda, ka Maskavai vairs neesot ilūziju par iespējām normalizēt attiecības un atsākt dialogu ar NATO: “Šādas perspektīvas ir gandrīz pilnībā sagrautas.” Krievijas Ārlietu ministrija piebalsoja, ka NATO solis Maskavu “pārsteidzis”, bet neesot bijis “negaidīts”. Atbildes soļi sekošot.
NATO Lavrova uzstāšanos līdz šim komentējusi atturīgi. Alianses preses sekretāre Oana Lungesku pirmdien sacīja, ka ministra vārdi “ņemti vērā”, taču oficiālu Krievijas puses vēstījumu, kas tos apstiprinātu, NATO nedēļas sākumā nav saņēmusi. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss izteicies, ka Krievija pēdējā laikā aizvien mazāk un mazāk izrāda vēlmi sadarboties, un lēmums par misiju slēgšanu ir “nožēlas vērts”, jo nodara nopietnu kaitējumu NATO un Krievijas attiecībām.
Uz ilgu laiku
“Protams, vieglāk, ja Briselē ir cilvēki, ar kuriem NATO var runāt, taču, ņemot vērā jau tā bēdīgās attiecības, [pārstāvniecības slēgšana] nerada lielu starpību. Abas puses tāpat īpaši viena ar otru nesarunājās, vismaz darba līmenī noteikti. Un, protams, tā kā Krievija neizrāda nekādas pazīmes par aizvākšanos no Krimas, kas ir NATO priekšnosacījums normālu attiecību atjaunošanai, tad izskatās, ka šāda situācija saglabāsies vēl ilgi,” Vācijas raidītājam “Deutsche Welle” situāciju komentēja bijusī augsta ranga NATO amatpersona Džeimijs Šī, kurš šobrīd ir analītiskā centra “Friends of Europe” eksperts Briselē.
Šī aizrāda, ka Krievijas reakcija uz diplomāta statusā esošo spiegu izraidīšanu bijusi gaidāma un ieturēta senās aukstā kara laiku tradīcijās. Tikai šajā gadījumā Krievijai nemaz nav iespēju atbildēt ar NATO pārstāvju padzīšanu no Maskavas. Vienkārši šādu pārstāvju kopš 2014. gada Krimas aneksijas tur nemaz vairs nav. Tagad slēgtā sakaru misija un informācijas birojs Maskavā pilnvērtīgi nedarbojās jau kopš Krimas notikumiem.
Institūcijas uzturēja tikai vietējie darbinieki, pārsvarā Krievijas pilsoņi. NATO pati tās neslēdza vien tādēļ, ka apzinājās, cik sarežģīti būtu tās atkal atvērt. Analītiķu vairākuma ieskatā, Krievijas demonstratīvā aiziešana no NATO galvenās mītnes drīzāk uztverama kā simbolisks akts bez nopietnām sekām tā iemesla pēc, ka realitātē tāpat nekas nemainās. Turklāt, lai kādi būtu paziņojumi, runāt par alianses un Maskavas attiecību pilnīgu iesaldēšanu vai saraušanu nevar. NATO un Krievijas amatpersonas turpinās sarunāties dažādos starptautiskos forumos, piemēram, ANO.
Un, kaut arī NATO–Krievijas padome nav sanākusi jau kopš 2019. gada un nekādas konsultācijas, piemēram, militāro mācību rīkošanas gadījumā, nenotiek, tiešās telefonlīnijas starp apvienoto NATO spēku štābu Eiropā un Krievijas armijas Ģenerālštābu, kā arī “karstā līnija” starp NATO ģenerālsekretāra biroju un Krievijas Ārlietu ministriju turpina pastāvēt. Papildus tam alianses valstīm ir divpusējā līmeņa sakaru kanāli ar Krievijas Ģenerālštābu, kas viss kopā garantē sakaru minimumu krīzes situācijām.
Ne tik optimistisks ir krievu žurnālists, politisko notikumu apskatnieks Konstantīns Egerts. “Misijas slēgšana Briselē Kremlim dod ieganstu, kaut formālu, paaugstināt saspīlējumu attiecībās ar kaimiņiem, vispirms jau Ukrainu, bet tāpat arī Poliju un Baltijas valstīm.
Putinam tas ir ārkārtīgi svarīgs Rietumu šķelšanas instruments, īpaši jau NATO sabiedroto Eiropā. Kremlī ir pārliecināti, ka minikrīžu radīšana ar Kijevu un alianses austrumu flangā ir labākais veids, kā stimulēt domstarpības Ziemeļatlantiskā līguma valstu starpā. (..) Tāda politika, pārliecināti Kremlī, palīdzēs arī turpmāk pretstatīt “labos” frančus, vāciešus, itāliešus un beļģus “sliktajiem” poļiem, čehiem, lietuviešiem, latviešiem un rumāņiem,” Egertu citē “svoboda.org”.
