Krievijā cenzē “nepatriotiskas” grāmatas 1
Krievijā pēdējos piecos gados mācību grāmatu skaits, ko iepirka skolas, samazināts par 70 procentiem par labu izdevniecībai, kas pieder Kremlim pietuvinātai personai.
Grāmatām jāataino režīma viedoklis
Maskavas Augstākās ekonomikas skolas profesors Igors Lipsics bija sašutis, kad uzzināja, ka viņa uzrakstītā mācību grāmata 10. un 11. klašu skolēniem nesen ir izslēgta no federālā mācību grāmatu saraksta, jo grāmatā atainotās tēmas un piemēri “neveicina dzimtenes mīlestību”.
Ja mācību grāmata nav iekļauta federālajā sarakstā, skolās to nedrīkst lietot. Lipsica grāmatas 60. lapā bija pieminētas rindas veikalos un citviet bijušajā PSRS, kas “neveido lepnuma jūtas par Dzimteni”, secinājuši Krievijas Izglītības akadēmijas politiskie cenzori, atzīmē laikraksts “Le Monde”.
Pēc pedagoģisko cenzoru iejaukšanās izdevniecības “Вита-Пресс” redaktori centās glābt mācību grāmatu, lūdzot autoru veikt dažus labojumus, lai “korektāk izklāstītu mūsdienu ekonomisko situāciju un svītrotu vairākus apspriežamos jautājumus, kas varētu provocēt negatīvu, nekonstruktīvu diskusiju”.
Bija paredzēts arī papildināt grāmatu ar “materiāliem par tuvākā ekonomiskā izrāviena plāniem un importa aizvietošanu kā vienu no mūsdienu ekonomiskās politikas virzieniem, kas skolēniem veido lepnuma jūtas par valsti”.
Čekisti pārrauga vēstures grāmatas
“Profesora Lipsica sarakstītā mācību grāmata, visdrīzāk, kļuva par upuri pedagoģisko cenzoru pārliekai uzcītībai,”
intervijā “Le Monde” izteicies ekonomikas apskatnieks un izglītības eksperts Boriss Grozovskis. Viņaprāt, “Krievijas skolās vērojama pēdējo brīvības saliņu pakāpeniska likvidēšana, par ko liecina citu mācību grāmatu saraksts, ko drīz pienaglos pie kauna staba.”
Grozovska ieskatā, “šis uzbrukums sākās 2000. gadu vidū, kad kļuva arvien skaidrāks, ka valsts cenšas piespiest skolotājus atainot vēsturi pašreizējam režīmam labvēlīgā gaismā”.
“Krievijas Izglītības akadēmija ir kļuvusi gandrīz vai par spēka struktūru atzaru,” saka Grozovskis. Tās pilnvaroto padomē ir arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un aizsardzības rūpniecības holdinga “Rosteh” ģenerāldirektors Sergejs Čemezovs, bijušais KGB aģents Drēzdenē, kur viņš dienēja kopā ar pašreizējo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Kremļa administrācijas spiediena ietekmē atļauto mācību grāmatu saraksts no 2014. līdz 2018. gadam sarucis par 70 procentiem – no 2 982 līdz 863 grāmatām.
Mācību grāmatu tirgū Krievijā dominē izdevniecība “Prosveščeņije”, kas vēl nesen piederēja Arkādijam Rotenbergam, prezidenta Putina bērnības draugam un džudo partnerim.
Tā kā Rotenbergs iekļauts ASV un ES sankciju sarakstā, viņš savas akcijas pārdeva kādai ārzonas firmai, kuru interesē peļņa, nevis grāmatu saturs. Izdevniecībai “Prosveščeņije” drukājot mācību grāmatas, kas atbilst Kremļa un Krievijas Izglītības akadēmijas kritērijiem, izdevniecības daļa mācību grāmatu tirgū pieaugusi no 33 līdz 50 procentiem, atzīmē “Le Monde”.
