Krievijā atvadās no Ņemcova 0
Krievijas galvaspilsētā Maskavā vakar notika plaši apmeklēta atvadīšanās no opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova, kurš pagājušajā piektdienā tika noslepkavots 200 metrus no Kremļa. Atvadīšanās ceremonija, kas norisinājās Saharova centra telpās, ilga četras stundas. Pēc tās Ņemcovs tika apbedīts Trojekurovas kapos. No Krievijas prezidenta Vladimira Putina skaļā kritiķa atvadījās tūkstošiem cilvēku. Viņi veidoja vairāk nekā kilometru garu rindu pie atvadu ceremonijas norises vietas. Viņu vidū bija ne tikai Ņemcova ģimenes locekļi un politiskie līdzgaitnieki, bet arī dažas Krievijas amatpersonas, tostarp vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs, premjerministra Dmitrija Medvedeva preses sekretāre Nataļja Timakova, lauksaimniecības ministrs Nikolajs Fedorovs un citi. Tikmēr ne Putins, ne Medvedevs Ņemcova atvadu ceremoniju neapmeklēja.
Slepkavas joprojām brīvībā
Neskatoties uz to, ka Ņemcovs tika nošauts vietā, kur atradās daudz novērošanas kameru un no kuras šāvējam būtu grūti aizbēgt nepamanītam, Krievijas izmeklētāji joprojām nav noskaidrojuši 55 gadus vecā politiķa slepkavu. Zināms, ka tuvākajā laikā Ņemcovs grasījās publicēt kārtējo ziņojumu ar pierādījumiem par Krievijas iesaisti Ukrainas karā. Jau iepriekš viņš kopā ar citu Kremļa opozīcijas pārstāvi Leonīdu Martiņuku bija sagatavojis divas īsfilmas, kas pierāda gan Krievijas atbildību par kara izprovocēšanu Ukrainā, gan Maskavas iesaisti Malaizijas aviosabiedrības “Malaysia Airlines” lidmašīnas notriekšanā virs Doņeckas apgabala 17. jūlijā. Kremlis, protams, turpina noliegt, ka sūta uz Ukrainu savus karavīrus.
Krievijas prezidenta Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs vairāku apskatnieku pausto minējumu, ka Kremļa saimnieks varētu būt pasūtījis Ņemcova slepkavību, nodēvējis par “neloģisku”. “Politiskajā ziņā viņš neradīja nekādus draudus pašreizējai Krievijas vadībai vai Putinam. Ja mēs salīdzinām ar Putina popularitātes līmeņiem, Boriss Ņemcovs bija tikai nedaudz vairāk kā vidusmēra pilsonis,” īsi pēc Ņemcova noslepkavošanas sarunā ar radiostaciju “Kommersant FM” pamatoja Peskovs. Krievijas televīzijas kanāla “Doždj” apskatnieks Staņislavs Belkovskis šādus Putina runasvīra izteikumus komentējis, norādot, ka “šī frāze ir absolūti ģeniāla, jo būtībā nozīmē – ja kāds ir populārs, mēs viņu, protams, nogalināsim”.
Sazombēto upuris
“Tā noteikti ir politiska slepkavība,” paziņojis Ņemcova draugs un politiskais līdzgaitnieks Iļja Jašins. “Es nezinu, kurš nogalināja Borisu, bet es zinu, ka valdība un personīgi Putins ir atbildīgi par to.” Virkne Krievijas politikas apskatnieku un opozīcijas pārstāvju norāda, ka Ņemcovs kļuvis par upuri Putina kontrolēto Krievijas televīzijas kanālu propagandētajam naidam un nacionālistiskajam noskaņojumam, kas kurina karu Ukrainā. Vairākas krievu valodā rakstošās interneta vietnes veidojušas sarakstus ar cilvēkiem, kurus pieskaitīja “piektajai kolonnai” Krievijā jeb demokrātijas aizstāvjiem un kuru galvgalī allaž tika ierindots arī Ņemcovs. Janvārī par “patriotisko darbu” vairākkārt Kremļa apbalvojumus saņēmušā motociklistu bandu vadoņa Aleksandra Zaldostanova vadībā sāka darboties “patriotu” jeb “antimaidana” grupas, kas draudējušas arī fiziski izrēķināties ar Putina opozicionāriem.
“Šo procesu neviens vairs nekontrolē, valda haotisks naids. Naids, kuru ik dienas izplata federālie masu mediji. Šīs ir tikai pirmās sešas lodes. Mūs gaida grūti laiki,” savā blogā ierakstījusi opozīcijas žurnāliste un tuva Ņemcova paziņa Ksenija Sobčaka. Līdzīgus uzskatus pauduši arī citi Krievijas politikas apskatnieki. “Es šaubos, ka tā [nogalināt Ņemcovu] bija Putina tieša pavēle. Vainīga ir šī toksiskā naida atmosfēra, ko 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā vairo Krievijas televīzija,” paziņojis bijušais pasaules čempions šahā un Kremļa opozicionārs Garijs Kasparovs. Ierodoties uz Ņemcova bērēm, arī “Alfa-banka” direktoru padomes priekšsēdētājs Petrs Avens sarunā ar televīzijas kanālu “Doždj” norādīja, ka “par pistoles gaili Ņemcova slepkavībā kalpoja sabiedrībā uzturētā naida gaisotne”. “Ja paklausās, ko cilvēki runā par šo slepkavību, versijas ir dažādas. Daži vaino Putinu, daži ne. Bet viņi visi piekrīt, ka Krievijas televīzijas kanāli radīja atmosfēru, kas noveda pie šāda iznākuma,” sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” sacīja Krievijas cilvēktiesību aizstāvis Ļevs Ponomarjovs. Savukārt Krievijas bijušais tiesībsargs Vladimirs Lukins intervijā ziņu aģentūrai “Interfakss” uzsvēra, ka atbildība par slepkavību gulstas uz visu Krievijas sabiedrību. “Ja Maskavas centrā notiek politiska slepkavība, tātad valdība dara kaut ko ne tā, kā vajag. Un, pirms uzkrauju kādam konkrētam morālo atbildību par notikušo, es to uzkrauju sev. Droši vien arī es izdarīju kaut ko nepareizi,” sacīja Lukins.
