Krievija attīstīs Ungārijas AES 6
Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūguma vakar Maskavā ieradās Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, lai ar Krievijas amatpersonām vienotos par vērienīgiem ieguldījumiem ungāru vienīgās atomelektrostacijas (AES) attīstībā. Ungārijas medijos vizīte un tās laikā panāktās vienošanās tiek gaidītas ar bažām, jo pastāv aizdomas, ka tās pavērs durvis aizvien lielākai Krievijas ietekmei Ungārijas enerģētikas sektorā, kaut citviet Eiropas Savienībā tiek mēģināts mazināt enerģētisko atkarību no Maskavas.
Lobē krievu intereses?
Nedēļas nogalē Ungārijas laikraksts “Nepszabadsag”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem valsts valdībā, informēja, ka Maskavā Orbans varētu likt parak-stu zem Krievijas un Ungārijas starpvaldību līguma, kas paredzētu Ungārijas Pakšas atomelektrostacijas paplašināšanu. Šobrīd Pakšas AES darbību nodrošina četri Krievijā ražoti reaktori, un tā saražo aptuveni 45 procentus no valstī patērētās enerģijas. Tiesa, jau kopš 2009. gada Orbana valdība ar vairākiem investoriem vedusi sarunas par valstī vienīgās atomelektrostacijas darbības paplašināšanu. Orbans grib gan uzlabot līdzšinējo četru reaktoru darbu, gan atomelektrostacijā izvietot vēl divus reaktorus, lai dubultotu tās jaudu. Šādu ieceru īstenošanai nepieciešami četri triljoni ungāru forintu jeb 13,4 miljardi eiro. Tādējādi Pakšas AES attīstīšanas darījums kļūtu par vērienīgāko projektu, ko Ungārija īstenojusi kopš komunistiskā režīma krišanas deviņdesmito gadu sākumā.
Ungāru medijus bažīgus galvenokārt dara atomelektrostacijas paplašināšanas neskaidrais process. Aptuveni simts kilometrus no galvaspilsētas Budapeštas esošās Pakšas atomelektrostacijas īpašnieks ir valsts enerģētikas uzņēmums “MVM”. Ungārijas valdība vairākkārt solījusi veidot publisku investoru meklēšanas kampaņu, taču allaž šie solījumi atlikti. Savukārt Maskavā noslēgtais līgums šiem solījumiem pārvilktu treknu svītru. Iepriekš interesi ieguldīt Pakšas atomelektrostacijas paplašināšanā izrādīja Francijas, ASV un Dienvidkorejas uzņēmumi, attiecīgi “Areva”, “Westinghouse” un “Kepco”. Tiesa, saistošākais ungāru valdībai izrādījies Krievijas valstij piederošā atomenerģētikas uzņēmuma “Rosatom” piedāvājums, jo krievi neesot prasījuši priekšapmaksu un apņēmušies segt visas sākotnējās AES paplašināšanas izmaksas.
Orbans vēlēšanām “gatavojas” Maskavā
Ungārijas žurnāliste Margita Fehere publikācijā ietekmīgā biznesa izdevuma “The Wall Street Journal” interneta vietnē norāda, ka Orbana koķetēšana ar Maskavu skaidrojama ar Ungārijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Tās notiks pēc četriem mēnešiem, un Orbana vadītā “Fidesz” partija nevēlas zaudēt savu divu trešdaļu vairākumu parlamentā. “Zemas elektrības cenas mājsaimniecībām būs Orbana priekšvēlēšanu kampaņas centrālais motīvs. Kodolenerģija Ungārijā ir viens no lētākajiem elektroenerģijas avotiem, kas jau tā ir atkarīgs no Krievijas dabasgāzes importa,” raksta Fehere. Krievija piegādā Ungārijai 80 procentus no tai nepieciešamā naftas apjoma un 75 procentus no patērētās gāzes. Tiesa, jau pērn Orbans mājsaimniecībām Ungārijā par 20 procentiem samazināja maksu par elektrību un dabasgāzi, un šogad plānots turpmāks cenu samazinājums šajā nozarē. Jāpiebilst, ka Ungārijas valstij piederošais enerģētikas uzņēmums “MVM”, kas atbildīgs par gāzes importu no Krievijas, cer vienoties ar Maskavu, ka tā samazinās Ungārijai cenu par gāzes piegādēm, informē ziņu aģentūra “AFP”.
