Krievija atsakās no savas pilsones: Latvijai viņas uzturēšana slimnīcā izmaksājusi jau 25 00 eiro 45
Krievijas pilsone Ļubova joprojām netiek uz dzimtajām mājām un jau gandrīz divus gadus atrodas Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC). Viņa nosūtījusi vēstuli Krievijas vēstniecībai Latvijā, kurā lūgusi palīdzēt nokļūt mājās. Taču vēstniecība atbildējusi, ka kompetentas iestādes Krievijas Federācijā veikušas pārbaudes un neesot atrastas nekādas liecības Ļubovas piederībai, lai ļautu viņai noteikt Krievijas pilsonību.
“Latvijas Avīze” jau vēstījusi par šo septiņdesmitgadīgo sievieti, kura 90. gadu sākumā ieradās Rīgā pie draudzenes un pazaudēja atmiņu. Viņa nonāca Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, kur veselības stāvoklis ir krietni uzlabojies, un ārsti uzskata, ka pacientei jau sen bija laiks posties mājup, jo viņas gulta ir nepieciešama citiem akūti slimiem cilvēkiem. Taču nelaime tā, ka Ļubovai pazudusi Krievijā izdotā pase un viņa netiek uz savu Beļarskas ciemu, kas atrodas netālu no Kazaņas un kur sievieti gaida māsa. Diemžēl abi viņas brāļi jau devušies mūžībā.
Ušakova iesaistīšanās nedod rezultātu
RPNC vadība ir lūgusi palīdzību ne tikai Valsts policijai, kas identificēja sievietes personību, bet arī Valsts robežsardzei, Tiesībsarga birojam un Labklājības ministrijai.
Līdz brīdim, kad Ļubova saņēma vēstuli no Krievijas vēstniecības, virmoja cerība, ka viņa tomēr nokļūs mājās, jo RPNC lūgumam palīdzēt rast risinājumu bija atsaucies Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Aprīlī viņš devās darba vizītē uz Kazaņu, kas atrodas netālu no Ļubovas dzimtā ciema. Slimnīcas vadība pirms vizītes pat aizsūtīja vēstuli Ušakovam ar informāciju, kas nepieciešama, lai Krievijā varētu atrast Ļubovas dzīvesvietas pieraksta kartīti, kas palīdzētu sarunās par sievietes pārvešanu uz Beļarskas ciemu. Taču tālākā virzība tā arī nav sekojusi.
“Valsts robežsardze slimnīcā bija vismaz trīs reizes, runājās ar Ļubovu, izpildīja anketas un deva kārtējo reizi cerību, šoreiz – septembrī,” stāsta RPNC vecākā juriste Indira Ozola.
Nākamā gada janvārī apritēs divi gadi, kopš Ļubova atrodas RPNC. “Ja ņem vērā, ka viens pacients mūsu slimnīcā ārstējas aptuveni mēnesi, tad divos gados Ļubovas vietā varētu uzņemt 20 – 24 pacientus,” secina juriste. Ārstniecības iestādes noteiktā cena par vienu gultas dienu pacientam, kuram sniegto veselības pakalpojumu apmaksa netiek segta no valsts budžeta, ir 37,54 eiro, tātad par šiem gandrīz diviem gadiem rēķins būtu jau ap 25 tūkstošiem eiro.
Ceļā uz bezpavalstnieka statusu
RPNC vadība vērsusies pēc padoma pie tiesībsarga Jura Jansona. Tiesībsarga birojs oktobrī ir lūdzis Valsts robežsardzi steidzami informēt biroju, vai tās struktūra – Atgriešanas un patvērumu meklētāju dienests –, ņemot vērā pacientes statusu Latvijā, ir vērtējis iespēju steidzami viņu pārvest no ārstniecības iestādes uz kādu citu vietu. Pagaidām atbilde neesot saņemta.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vecākā referente Ieva Ostrovska pastāstīja, ka patlaban tiekot izvērtēts, vai Ļubovai var piešķirt bezpavalstnieka statusu. Bezpavalstniekam vismaz ir pase, tad persona uz kaut ko var cerēt. PMLP esot jāsameklē dokumenti, kas nepieciešami šāda statusa piešķiršanai. Ostrovska teica, ka tas nebūšot viegli. Lēmums esot jāpieņem gada laikā. Ja neizdosies, tad Ļubova slimnīcā varēs gulēt līdz savai pēdējai dzīves stundiņai…
Slimnīcā nav jābūt
Slimnīcas vadība aizsūtījusi vēstuli arī Labklājības ministrijai, jo cer, ka problēma kaut kad tomēr atrisināsies – pacientei tiks piešķirts bezpavalstnieka statuss un izsniegts personu apliecinošs dokuments. Tad radīsies jautājums, uz kuru sociālo centru viņu pārvietot, ja Krievija neņems pretī. Taču bezpavalstnieks, ja vien nav maksātspējīgs, saskaņā ar normatīvo regulējumu var cerēt vienīgi uz vietu patversmē vai naktspatversmē. Ļubovas rīcībā nav ne centa, bet vecuma un veselības stāvokļa dēļ viņas izdzīvošana bez pastāvīgas izmitināšanas un aprūpes nav iedomājama.
“Tas ir briesmīgi, piederīgie gaida, slimniece grib uz savu dzimteni. Turklāt jāņem vērā, ka slimnīcai ir radīti finansiāli zaudējumi. Kamēr nav dokumentu, arī invaliditāti viņai nevar piešķirt, bet tā pacientei jau sen pienākas,” saka Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste Lūcija Arāja. Pacientei ārstēšana vairs nav nepieciešama, Ļubovai tiek sniegta tikai sociālā aprūpe ar trīsreizēju ēdināšanu.
