Krievija atsakās no gāzesvada “South Stream” projekta realizēšanas 1
Krievija ir atteikusies no Ukrainu apejošā gāzesvada “South Stream” (“Dienvidu plūsma”) projekta realizācijas un tā vietā koncentrēsies uz attiecību veicināšanu ar Turciju enerģētikas jomā, paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Maskava palielinās dabasgāzes piegādes Turcijai pa jau pastāvošo cauruļvadu un vēlāk var izveidot jaunu savienojumu. Krievija arī var sadarboties ar Turciju gāzes mezgla izveidošanā pie Grieķijas robežas, sacīja Putins.
Putins preses konferencē Ankarā pirmdien atzina, ka Eiropas Savienības (ES) pretenzijas pret “South Stream” nozīmē to, ka Krievijai nav citas izvēles kā atteikties no šī projekta.
ES ierēdņu galvenās pretenzijas pret “South Stream” projektu saistītas ar to, ka saskaņā ar ES tiesību normām energoresursu piegādātājam nav tiesību kontrolēt pieeju cauruļvadiem. Šajā gadījumā piegādātājs ir Krievijas gāzes koncerns “Gazprom”.
“South Stream” ir Krievijai nozīmīgs stratēģisks projekts, kas ļautu sūknēt dabasgāzi uz ES, šķērsojot Melno jūru un Balkānu valstis, neizmantojot Ukrainas gāzes tranzīta tīklu. Cauruļvads šķērsotu Bulgārijas, Serbijas, Ungārijas, Slovēnijas un Austrijas teritoriju.
Pakļaujoties ES un ASV spiedienam, Bulgārija jūnijā apturēja “South Stream ” būvniecību savā teritorijā.
“Mēs nevaram sākt būvniecību jūrā, kamēr mums nav atļaujas no Bulgārijas. Sākt būvniecību jūrā, pietuvoties Bulgārijas krastam un apstāties – tas būtu muļķīgi. Es domāju, ka tas ir saprotams visiem. Tāpēc mēs būsim spiesti pārskatīt mūsu piedalīšanos šajā projektā,” paskaidroja Krievijas prezidents.
Putina paziņojums ir daļa no Kremļa centieniem veidot jaunas alianses, jo Krievijas attiecības ar Rietumvalstīm ir pasliktinājušās Ukrainas krīzes dēļ. Tas atspoguļo to, ka ir samazinājusies manevrēšanas telpa Krievijai, kura iepriekš bija konkurējusi ar Turciju par svarīga energoresursu piegādātāja lomu vilinošajiem Eiropas tirgiem.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ir atzinīgi novērtējis attiecības ar Krieviju, bet nav izteicies par iespēju izveidot Putina ierosināto gāzes mezglu, tātad ir gaidāmas smagas sarunas.
Putins vēl arvien vēlas paplašināt Krievijas gāzes eksportu uz ES tirgiem, apejot Ukrainu. Viņš arī grib parādīt, ka Krievija spēj atrast jaunus partnerus par spīti Rietumu centieniem to izolēt. Savukārt Erdoans uzskata attiecības ar Krieviju par svarīgu instrumentu Turcijas globālās lomas palielināšanai un ekonomikas uzlabošanai.
Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” pēdējos trijos gados ir finansējis “South Stream” gandrīz par 50% – 4,66 miljardu ASV dolāru (3,74 miljardu eiro) apmērā. Šajā gadā investīcijas ir palielinātas par gandrīz 80% salīdzinājumā ar sākotnējo plānu – līdz 135 miljardiem rubļu (2,07 miljardiem eiro).
Vairāki eksperti uzskata, ka “South Stream” ir politisks projekts, kura nolūks ir palielināt Krievijas klātbūtni ES. Pastāv bažas par šā projekta ekonomisko lietderīgumu tā lielo izmaksu dēļ. Projekta sākotnējie dalībnieki ir “Gazprom” un Itālijas energofirma ENI. 2011.gada rudenī tiem oficiāli pievienojās Vācijas kompānijas “Wintershall” un Francijas uzņēmuma EDF izveidots konsorcijs.
