Krievija atkal melo: šoreiz par ekonomisko situāciju 75
Eksperti brīdina, ka Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu notiek ne tikai kaujas laukā, bet arī informatīvajā telpā. Krievija dara visu iespējamo, lai slēptu Rietumu sankciju ietekmi uz tās ekonomiku. Vladimira Putina režīms kontrolē visu Krievijas teritoriju, tāpēc analītiķi rosina neuzticēties nevienai oficiāli publicētajai informācijai, tostarp arī IKP datiem, vēsta Lietuvas medijs “Verslo Žinios”.
Oficiāli tiek paziņots, ka Krievijas ekonomika 2022. gadā saruka par aptuveni 2%.
“Šis skaitlis (-2%) tiek iekļauts publiskajās sarunās, tas esot pierādījums, ka valsts ekonomika ir noturīga un sankcijas nedarbojas. Citi tikmēr saka, ka šis skaitlis liecina, ka Rietumu valstu sankcijas sāk dot rezultātu, taču tās vajagot pastiprināt. Abas šīs puses paļaujas uz nenozīmīgu skaitli,” uzskata “Exonomist Inteligence Unit” globālo prognožu direktore Agata Demaraisa.
Pēc ekspertes domām, 2022. gada rādītājus mākslīgi ietekmējuši trīs faktori. Pirmkārt, ekonomikas izaugsmes tempu stimulēja Krievijas militārā rūpniecība, kas darbojās ar milzīgu jaudu. Otrkārt, 2022. gadā Krievijas eksporta ieņēmumi augstu uzlēca kara izraisītā enerģijas cenu kāpuma dēļ. Treškārt, Rietumu embargo tehnoloģijām un citām precēm, kā arī Krievijas patērētāju pieprasījuma samazināšanās izraisīja importa samazināšanos, kas saskaņā ar oficiālajiem Krievijas datiem 2022. gadā samazinājās par gandrīz 10%.
“Krievija ir padarījusi statistiku par galveno informācijas kara daļu. Maskavas mērķis ir skaidrs – apgalvot, ka sankcijas nedarbojas, tādējādi kaitējot tiem, kuri uzskata, ka tās ir galvenais līdzeklis, lai apturētu Krievijas agresiju pret Ukrainu. Kremlis aktīvi komunicē, izmantojot iepriekš atlasītas prognozes, pasniedzot tās kā faktus un aizmirstot pieminēt, ka tās ir ļoti pretrunā ar ekspertu vērtējumu. Maskava arī regulāri kavējas ar statistikas datu publicēšanu, publicētie dati ir apšaubāmas kvalitātes un pēc tam bieži tiek pārskatīti,” skaidro “The Economist Intelligence” eksperte.
Janvārī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paziņoja datus par 2022. gadu. SVF ziņoja, ka Krievijas ekonomika 2022. gadā saruka par 2,2%. Šis skaitlis pārsteidza daudzus ekonomistus ne tikai tāpēc, ka agrāk SVF Krievijas ekonomisko situāciju krāsoja daudz pesimistiskāk – kara sākumā SVF prognozēja 8,5% no IKP samazināšanos. Rietumu ekspertu vidū valdīja vienprātība, ka Krievijas ekonomika sarukusi par 3,2%.
Pēc tam, kad SVF publicēja savu optimistisko prognozi, Krievijas Federālais valsts statistikas dienests pēkšņi atlika IKP datu publicēšanu par 2022. gada decembri un visu gadu. Visbeidzot, Maskava ar divu nedēļu kavēšanos paziņoja, ka valsts IKP 2022. gadā saruka par 2,1%. Joprojām nav skaidrs, kā Krievijas statistiķi vispār izgudroja šādu skaitli, to nav iespējams pārbaudīt, jo viņi joprojām nav publicējuši IKP datus par 2022. gada ceturto ceturksni.
Lai gan var šķist, ka Putina taktika darbojas, tomēr pat caur Krievijas ļoti rūpīgi cenzēto informatīvo telpu, iespiežas arī pašu Krievijas ekspertu pesimistiskie vērtējumi par valsts ekonomiku. Nesen Krievijas oligarhs Oļegs Deripaska brīdināja, ka Krievijas kase varētu būt tukša jau nākamgad un tai nepieciešamas investīcijas no “draudzīgām” valstīm, lai mazinātu Rietumu sankciju efektu.
“Nākamgad naudas nebūs. Mums būs vajadzīgi ārvalstu investori,” Krasnojarskas ekonomikas forumā Sibīrijā sacīja Deripaska. Viņu citēja Bloomberg.
Arī Krievijas miljardieru konglomerāta “Sistema”, uz kuru attiecas ES sankcijas, priekšsēdētājs Vladimirs Jevtušenkovs laikrakstam “Kommersant” sacīja, ka Krievijas ekonomikas atveseļošanās sāksies tikai 2024. gadā un visu 2023. gadu Krievijas ekonomikai klāsies grūti.
Patiešām – valsts lielākās eksporta preces – gāze un nafta – ir zaudējušas savus galvenos pircējus. Valdības finanses ir ierobežotas. Kopš novembra rubļa kurss pret dolāru ir samazinājies par vairāk nekā 20%. Darbaspēks ir samazinājies, jo jaunieši tiek nosūtīti uz fronti vai bēg no valsts, baidoties tikt iesaukti armijā. Nenoteiktības dēļ ir samazinājušies ieguldījumi uzņēmējdarbībā.
“Krievijas ekonomika sāk ilgtermiņa regresu,” laikrakstam “Wall Street Journal” (WSJ) prognozēja bijusī Krievijas centrālās bankas amatpersona Aleksandra Prokopenko, kura valsti pameta neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Ar kaimiņvalstu Eiropas tirgus fundamentālo zaudējumu un citu Rietumu investoru izstāšanos Maskava kļūst arvien atkarīgāka no Ķīnas.
“Lai gan Krievija īstermiņā ir noturīga, ilgtermiņa aina ir drūma: Maskava kļūs daudz egocentriskāka un pārāk atkarīga no Ķīnas,” WSJ sacīja Londonas Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta Analītiskā centra vecākā pētniece Marija Šagina.
Krievijas ekonomiku papildus sankcijām grauj arī kara izdevumi. Saskaņā ar Krievijas Finanšu ministrijas datiem līdz 24. martam valsts budžeta klasificētie vai nenoteiktie izdevumi bija palielinājušies līdz 2,4 triljoniem RUB (31 miljardam ASV dolāru), kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pirms gada, liecina Bloomberg Economics aplēses. 2023. gada plāni paredz, ka šī izdevumu daļa tikai palielināsies.
“Šo izdevumu pieaugums liecina, ka ar karu saistītās izmaksas pieaug,” aģentūrai “Bloomberg” sacīja neatkarīgā krievu ekonomiste Aleksandra Suslina.
“Izdevumu pieaugums ir saistīts ar militārā aprīkojuma iegādi, mobilizēto algām un vēlmi pabeigt dažus parakstītos infrastruktūras projektus līdz pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām nākamā gada martā. Vēlēšanu tuvums ir iemesls, kāpēc valdība turpinās neaizmirst inflācijas stimulēšanas riskus un centīsies saglabāt budžeta deficītu, kas ir mazāks par 4% no iekšzemes kopprodukta,” situāciju komentēja “Bloomberg” ekonomists Aleksandrs Isakovs.
