Krievija atkal liedz iebraukt valstī Lietuvas jauniešu ekspedīcijas dalībniekiem 1
Krievija otro gadu liegusi iebraukšanu valstī Lietuvas pilsoniskās iniciatīvas “Misija – Sibīrija” dalībniekiem, kuri plānoja sakopt izsūtīto lietuviešu kapavietas Krasnojarskas novadā un tikties ar tur vēl dzīvojošajiem tautiešiem, ziņu aģentūrai BNS piektdien pastāstījusi projekta vadītāja Aiste Eidukaitīte.
“Šodien noskaidrojās, ka atteikts izdot vīzas. Tāda pati situācija, kā pērn,” viņa norādījusi, piebilstot, ka Krievijas diplomāti nav minējuši konkrētu atteikuma iemeslu.
Arī pagājušajā gadā Krievijas puse paziņoja, ka vīzas ekspedīcijas dalībniekiem netiks izsniegtas, tādēļ komandām nācās dažu nedēļu laikā pārstrādāt plānus un doties uz Kazahstānu.
Maskava pārmeta Lietuvai, ka tā iesaldējusi sarunas par starpvaldību vienošanos, kas regulētu karavīru un civiliedzīvotāju kapu uzturēšanu.
Eidukaitīte paudusi nožēlu par atteikumu, uzsverot, ka šī misija nekādā veidā nav saistīta ar politiskajiem procesiem.
Šogad atšķirībā no pagājušā gada jau pašā sākumā tika izstrādāti divi ekspedīciju plāni – gan uz Krasnojarsku, gan Kazahstānu, un jaunieši gatavojās abām iespējām, tiekoties gan ar bijušajiem izsūtītajiem, kas atgriezušies no Krasnojarskas novada, gan ar kādreizējiem politieslodzītajiem no Kazahstānas nometnēm.
17.jūlijā desmit dienu ekspedīcijā uz Kazahstānu dosies jau 18.projekta komanda, kas meklēs un sakops lietuviešu kapavietas, tiksies ar šai valstī vēl dzīvojošajiem lietuviešiem vai viņu pēctečiem, apmeklēs kādreizējās ieslodzījuma nometņu vietas un atstās tur piemiņas zīmes.
Eidukaitīte atgādinājusi, ka šogad aprit 65 gadi kopš nozīmīgās sacelšanās Kengiras nometnē, kurā būtiska loma bija ieslodzītajiem lietuviešiem.
Projekts “Misija – Sibīrija” tika aizsākts 2006.gadā. Kopš tā laika jauniešu ekspedīcijas apmeklējušas lietuviešu izsūtījuma un ieslodzījuma vietas
Krievijā, Kazahstānā un Tadžikistānā un sakopušas jau vairāk nekā pusotru simtu kapsētu.
Lēsts, ka kopējais padomju režīma izsūtīto un nometnēs ieslodzīto lietuviešu skaits sasniedza aptuveni 280 000 cilvēku. Vēsturnieki uzskata, ka deportācijās Lietuvā cietusi gandrīz katra trešā ģimene.
