Krievijā atgriežas “mežonīgie deviņdesmitie”: maksājumu problēmu dēļ krievi par precēm norēķinās barterī 0
Ārvalstu banku prasības, kas izraisa ilgstošus kavējumus un atteikumus Krievijas uzņēmumu maksājumu apstrādē, liek daudziem atgriezties pie “mežonīgā kapitālisma” laika prakses – bartera darījumiem, raksta “The Moscow Times”.
Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija jau janvārī pēc toreizējā premjerministra pirmā vietnieka Andreja Belousova (tagad aizsardzības ministrs) norādījumiem izstrādājusi vadlīnijas uzņēmumiem par bartera darījumiem.
“Ārējās tirdzniecības bartera darījumu ceļvedis” ietver dažādu bartera darījumu veidu aprakstus, to priekšrocības un soli pa solim izstrādātas instrukcijas.
Saratovas uzņēmums “Astarta-agrotrading” jau izmantojis šīs vadlīnijas, gatavojot savu pirmo šāda veida darījumu ar diviem Pakistānas uzņēmumiem. Uzņēmums plāno apmainīt 15 000 tonnas turku zirņu pret tādu pašu daudzumu mandarīnu un 10 000 tonnas lēcu pret kartupeļiem. Cits līgums paredz 20 000 tonnu zirņu apmaiņu pret līdzvērtīgu rīsu daudzumu.
Vēl eksotiskāks darījums tiek plānots ar Ķīnu – sadzīves tehnikas, būvmateriālu un citu preču apmaiņa pret Krievijas linsēklām.
Urālu muitas pārvaldes vadītājs Aleksejs Frolovs uzsver bartera darījumu priekšrocības, norādot uz valūtas risku minimizēšanu un problēmu novēršanu, kas saistītas ar maksājumu kavējumiem vai banku atteikumiem veikt darījumus.
Taču viņš ignorēja faktu, ka Krievija ir pārdevusi Ķīnai izejvielas ar pievienoto vērtību, kuru pārstrāde ļaus ķīniešiem nopelnīt ievērojami vairāk.
Krievijas agrorūpniecības uzņēmumam, visticamāk, nebūs labi izveidoti celtniecības materiālu un sadzīves tehnikas pārdošanas kanāli, un tas nozīmē, ka, tos pārdodot, tam radīsies papildu izmaksas.
Berlīnes Kārnegī centra pētniece Aleksandra Prokopenko brīdina arī par iespējamām nodokļu apiešanas shēmām, jo bartera darījumos preču vērtības novērtējums var būt manipulējams. “Muitas datu bāzē līgums izskatīsies tā: “divi kilogrami apelsīnu maksā trīs krēslus”.
ASV sankciju pastiprināšana pret Krieviju ir galvenais iemesls šādai tirdzniecības formai, norāda Vīnes Starptautisko ekonomisko pētījumu institūta ekonomists Vasilijs Astrovs.
Jūnijā ASV paplašināja militāri rūpnieciskā kompleksa, ar kuru darījumi ir aizliegti, definīciju: tagad tajā iekļauti visi Krievijas uzņēmumi, uz kuriem attiecas sankcijas, tostarp vadošās bankas.
Ierobežojumi ir skāruši pat lauksaimniecības eksportu, uz kuru neattiecas sankcijas, raksta “Financial Time”, atsaucoties uz augsta ranga nozares pārstāvjiem.
Pēc Eksportētāju un importētāju asociācijas prezidija locekles Irinas Zasjačalas teiktā, uzņēmēji arvien vairāk interesējas par bartera darījumiem: “Pašreizējā situācijā ir grūti veikt tiešos maksājumus, un barters ir lieliska alternatīva.”
Savukārt Krievijas Graudu savienības prezidents Arkādijs Zločevskis kritiski vērtē šādu praksi, uzsverot: “Mums par eksportu vajadzīga nauda, nevis mandarīni.”
Vācijas Starptautiskās drošības problēmu institūta eksperts Janis Kluge norāda, ka barteram ir daudz trūkumu, to ir ļoti neērti organizēt, un šādā veidā nav iespējams veikt liela mēroga operācijas.
Šāda veida preču apmaiņas darījumi jau tika praktizēti starp Ķīnu un PSRS, bet īpaši populāri kļuva deviņdesmito gadu sākumā naudas apgrozības sistēmas problēmu dēļ.
Banku sektora attīstība un pāreja uz preču-naudas attiecībām tolaik izbeidza šādu praksi, taču tagad tā atkal atgriežas.
