Krievija ārpus Rietumu “formāta” 3
Krievijai ironizējot par izslēgšanu no rūpnieciski attīstītāko pasaules valstu grupas (G8), pieaug bažas par Krievijas spēku apkopošanu Ukrainas pierobežā un Maskavas tālāko rīcību pēc Krimas apgabala aneksijas.
Dažāda vērtību izpratne
ASV prezidents Baraks Obama, kurš pirmdien ieradās vizītē Eiropā, G7 grupas ārkārtas apspriedē Hāgā aicināja rūpnieciskās lielvalstis ieņemt vienotu nostāju nopietnākajā attiecību krīzē ar Krieviju pēc aukstā kara beigām. Pagaidām ASV ieņēmušas stingrāku nostāju nekā Eiropas Savienība, liedzot vīzas un iesaldējot bankas rēķinus vairākiem desmitiem Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātu amatpersonu, atzīmē avīze “The Independent”. ASV prezidenta drošības padomnieka vietnieks Bens Rodss paziņojis, ka Baltais nams vēlas “saskaņotu pieeju jebkurām plašākām ekonomiskām sankcijām un gribētu pieaugošu spiedienu šajā jomā” pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas. Taču pēc “Lielā septiņnieka” tikšanās Hāgā, kur šīs nedēļas sākumā notika arī Kodoldrošības samits ar 53 valstu delegāciju piedalīšanos, tika vienīgi paziņots par Krievijas izslēgšanu no G8 grupas, neizsludinot plašākas sankcijas pret Maskavu. Paziņojumā pēc tikšanās Hāgā teikts: “Mēs apturēsim piedalīšanos G8, līdz Krievija mainīs kursu un tiks atjaunota gaisotne, kur G8 varēs vest pilnvērtīgu diskusiju.” G8 apspriede, kas bija paredzēta jūnijā Krievijā, ir atcelta un aizstāta ar septiņnieka tikšanos tajā pašā mēnesī Briselē. Avots Rietumu diplomātu aprindās izteicies, ka “jāatstāj vaļējas durvis Krievijai”, raksta “The Independent”. “Lai tas notiktu, Krievijai noteikti jāmaina kurss,” paziņojis Britānijas valdības pārstāvis. “G8 ir grupa, kas balstās uz noteiktām vērtībām, un Krievija pašreiz nepauž tās vērtības, ko aizstāvam mēs, pārējie.”
Žirinovskis grib labot “vēstures kļūdas”
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs palicis nelokāms: “Ja mūsu Rietumu partneri uzskata, ka (G8) formāts ir izsmēlis sevi, mēs pie tā nesaistīsimies,” viņš teica. “Mūsuprāt, nebūs liela problēma, ja tas nesanāks.” Pirmo reizi pēc Krievijas iebrukuma Krimā tiekoties ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Deščicu, Lavrovs paziņoja, ka “abas puses izklāstījušas savu redzējumu, kā izveidot labu nacionālu dialogu, rēķinoties ar visiem Ukrainas iedzīvotājiem”. Ukrainas ārlietu ministrs Deščica paudis izpratni par dažiem ieguvumiem no diplomātisko kanālu atvērtības, taču mudinājis Rietumus ieviest stingrākas sankcijas pret Krieviju. Līdz šim ES un ASV ieviesušas ceļojumu liegumus un banku rēķinu iesaldēšanu dažiem desmitiem Krievijas un Ukrainas (Krimas) amatpersonu, kuru vārdi minēti abos sarakstos. Taču Rietumi nav izšķīrušies ieviest plašākas ekonomiskās sankcijas, liedzot bruņojuma eksportu un enerģijas importu, kas visvairāk ietekmētu Krievijas saimniecību, bet skartu arī ES valstis, īpaši Austrumeiropā, kas lielā mērā atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm. Deščicas ieskatā Rietumu līdzšinējā rīcība “nav pietiekama, lai pārliecinātu Krieviju neiet tālāk”, tāpēc Ukrainas ārlietu ministrs aicinājis rietumvalstis ieviest plašākas ekonomiskās sankcijas. Viņaprāt, tā ir iespēja, kā risināt Ukrainas krīzi mierīgā ceļā bez militāra spēka lietošanas. Vairāku Austrumeiropas valstu ieskatā Krievijas veiktā Krimas apgabala aneksija ir pietiekams iemesls, lai ieviestu bargākas sankcijas, taču Rietumu diplomāti apgalvo, ka plašākas sankcijas būtu jāievieš vien tad, ja Krievijas bruņotie spēki ieietu Austrumukrainā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņam neesot tādu nodomu, taču tas nav kliedējis bažas par Krievijas spēku koncentrāciju pie Ukrainas austrumu robežas. Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas vadītājs un Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Žirinovskis, kurš bieži izcēlies ar skandaloziem paziņojumiem, ieteicis Polijas, Rumānijas un Ungārijas vadītājiem rīkot referendumus, lai atgūtu kontroli pār savām bijušajām teritorijām mūsdienu Ukrainas rietumos un “labotu vēstures kļūdas”. Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvis nodēvējis Žirinovska ieteikumu par “muļķīgu”, ko neviens neuztver nopietni, vienlaikus paužot bažas, ka daļa Krievijas politiskās elites nav izdarījusi pareizus secinājumus no vēstures mācībām.
