VIDEO. Slaidiņš par to, vai Krievija ar Ukrainu ved slepenas sarunas, kurā cenšas legalizēt okupētos reģionus 72
Bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs uzskata, ka Krievija ar Ukrainu ved slepenas sarunas, kurā Krievija cenšas legalizēt okupētos reģionus, ieskaitot Krimu, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” pastāstīja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Krievija Ukrainu šantažējot ar raķešu triecieniem. Miera sarunu starpnieka lomu varētu uzņemties Turcija, NBS majors atstāsta Arestoviča teikto.
“Nevar izslēgt, ka šādas sarunas, iespējamas, notiek. Protams, no Ukrainas puses ir konkrēts paziņojums, ka viņi ar Krieviju nekādas sarunas nevedīs, kamēr Krievijas karaspēks atradīsies Ukrainas teritorijā,” NBS majors atzīst.
Viņš norāda, ka Krievija cenšas izdarīt spiedienu starptautiskā līmenī, lai Ukraina kļūtu neitrāla.
Jau vēstīts, ka Eiropas Parlaments (EP) otrdienas balsojumā uzlaboja un apstiprināja priekšlikumu par mehānismu ar 50 miljardu eiro budžetu Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas atbalstam no 2024.gada.
EP nostāja par ierosināto Ukrainas mehānismu tika pieņemta, 512 deputātiem balsojot “par”, 45 – “pret” un 63 atturoties. Parlaments šo mehānismu vēlas padarīt demokrātiski atbildīgāku, veicinot daudzpartiju demokrātiju un Ukrainas atbilstību prasībām par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).
Ukrainas mehānisms ir daļa no pašlaik notiekošās ES daudzgadu budžeta pārskatīšanas.
Budžetā ir jāievieš korekcijas, jo to ir ievērojami izsmēlušas daudzās krīzes, kas norisinājušās kopš 2021.gada. EP deputāti uzstāj, ka par mehānismu un arī par pārskatīto budžetu būtu jāvienojas pēc iespējas ātrāk, jo šobrīd palīdzība Ukrainai no 2024.gada nav paredzēta. Jaunais mehānisms būtu jāiekļauj arī nākamā gada budžetā, kas tiks apspriests novembrī.
Viena no EP deputātu galvenajām prasībām: aktīvi no Krievijas vai citām fiziskām vai juridiskām personām, kas tieši saistītas ar Krievijas agresijas karu, ir jāizmanto Ukrainas atjaunošanai. EP vēlas stingrākus noteikumus par cīņu pret krāpšanu, korupciju, interešu konfliktiem un pārkāpumiem ES līdzekļu izmantošanā Ukrainā. Deputāti uzskata, ka finansējumu nedrīkst saņemt uzņēmumi, kas atrodas oligarhu ietekmē.
Deputāti priekšlikumu grozījuši tā, lai mehānisms būtu pārredzamāks. Iecerēts izveidot tīmekļa portālu par Ukrainai paredzētajām finanšu operācijām un par mērķiem, ko valsts sasniegusi, lai varētu saņemt palīdzību. Viņi arī vēlas, lai no ārpussavienības valstīm un starptautiskām organizācijām saņemtie līdzekļi tiktu publiskoti.
Plāns, kurā Ukraina sīki izklāstīs reformas un investīcijas un kuram jāsaņem ES atbalsts, jāizstrādā, iesaistot EP un aktīvi apspriežoties ar Ukrainas Augstāko radu. Tiklīdz ES Padome būs vienojusies par kopēju nostāju, varēs sākties sarunas ar dalībvalstīm.
Eiropas Komisija 20.jūnijā ierosināja izveidot īpašu Ukrainas mehānismu, kura budžets laikposmam no 2024.gada līdz 2027.gadam būtu līdz pat 50 miljardiem eiro dotāciju un aizdevumu veidā. Mehānisms aizstās divpusējo atbalstu, ko ES pašlaik sniedz ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” un instrumentu “Makrofinansiālā palīdzība +”, kura budžets ir 18 miljardi eiro un kura darbība beigsies 2023.gada beigās. Ukrainas mehānisms ietvers atbalstu, ko Ukraina būtu saņēmusi saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu.
