Krievija apsver zāļu importa ierobežošanu 2
Krievijas aptiekās pieejamo importa zāļu ierobežošana ir kārtējā joma, kas nonākusi Krievijas likumdevēju uzmanības lokā, cenšoties atvairīt Rietumu sankcijas ar patriotisma viļņa uzjundītu protekcionismu.
Ņemot vērā, ka pašreiz aptuveni trešā daļa no zālēm, ko piedāvā Krievijas aptiekas, ir ražota ārzemēs, zāļu importa īpaša regulēšana varētu izraisīt sabiedrības neapmierinātību un apdraudēt daudzu nopietni slimu Krievijas iedzīvotāju veselību un dzīvību, atzīmē labdarības un humānās palīdzības organizācijas, raksta avīze “Vedomosti”. Līdz šim daudzi Krievijas iedzīvotāji, kuriem bija vajadzīgas zāles, kuras nav dabūjamas pašu mājās, lūdza tās atvest paziņām, kas devās uz ārzemēm. Likumprojektā, kas iesniegts apspriešanai Valsts domē, paredzēts, ka šāda izpalīdzēšana, atvedot zāles no ārzemēm, varētu tikt sodīta ar pieciem gadiem cietumā. Strīdīgais likumprojekts par zāļu importa ierobežošanu ir iestrēdzis domes komisijā, vairākiem likumdevējiem pieprasot veikt tajā labojumus. “Pašreizējā situācija liecina, ka varas iestādēm ir maza rūpe par sabiedrības vajadzībām,” intervijā avīzei “The Moscow Times” teica Irina Jasina, pazīstama ekonomiste un cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesību aizstāvības kustības aktīviste.
Likumprojekts, kas paredz kriminālsodu par Krievijā nesertificētu zāļu vai uztura bagātinātāju importu šovasar tika pieņemts Valsts domē pirmajā lasījumā. Šajā sarakstā ir zāles, kas nevar tikt sertificētas Krievijā, jo šī procedūra prasa ilgstošu klīnisku pārbaudi, bet tā nav iespējama, jo nav tik daudz pacientu. Likumprojekta apspriešanu paredzēts turpināt domes rudens sesijā. Priekšlikuma kritiķi, tajā skaitā Jasina, bažījas, ka zāļu importa aizliegums varētu likt aptuveni 13 000 pacientu, kas sirgst ar retām slimībām, vai nu doties ārstēties uz ārzemēm, vai, ja viņi to nevar atļauties, nomirt mājās bez vajadzīgajām zālēm. Stāvoklis patiesībā neesot tik kritisks, apgalvo Reto slimību pacientu apvienības vadītāja Snežana Mitina, jo valsts veselības aprūpes pārraugs “Roszdravnadzor” ir izstrādājis noteikumus nesertificēto zāļu importam personiskām vajadzībām, ko neietekmēs izskatāmais likumprojekts.
Piekāpjoties sabiedrības spiedienam, likumprojekta līdzautore Irina Jarovaja paziņojusi, ka tiks atļauts zāļu imports personiskām vajadzībām, taču nav skaidrs, vai cilvēki, kas atved zāles no ārzemēm radiniekiem vai draugiem, netiks sodīti par savu labdarību. Aptuveni trešā daļa zāļu Krievijas aptiekās ir ievesta no ārzemēm, turklāt tās ir visiedarbīgākās un biežāk lietotās zāles, atzinis Valsts domes Veselības aprūpes komitejas vadītājs Sergejs Kalašņikovs intervijā avīzei “MT”. Viņaprāt, zāļu importa aizliegums būtu “visstulbākais, ko mēs varētu izdarīt, un tiešs drauds iedzīvotāju veselībai”. Kalašņikovs solījis panākt, lai likumprojektā tiktu izdarīts labojums, ļaujot ievest retas zāles nekomerciālā nolūkā.
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka pašmājās ražoto zāļu apjomam jābūt vismaz 90 procentiem no aptiekās esošo zāļu krājuma 2018. gadā, uzsverot, ka tas vajadzīgs nacionālās drošības stiprināšanai. Krievijas valdība cenšas veicināt dažādu preču ražošanu pašmājās, jo valsts ekonomiku ietekmē Rietumu sankcijas par Maskavas veikto Krimas aneksiju un atbalstu prokrieviskajiem dumpiniekiem Austrumukrainā.
