Krievija met izaicinājumu NATO Atlantijā un Arktikā 0
Svētdien, atzīmējot Krievijas jūras karaflotes dienu, tika izsludināta Krievijas jaunā jūras doktrīna, starp kuras mērķiem ir vēršanās pret NATO infrastruktūras objektu tuvināšanos Krievijas robežām, kā arī likts uzsvars uz Arktikas reģionu, kurš ir bagātīgs ar derīgajiem izrakteņiem.
Doktrīnā kā reģionālie virzieni minēti – Atlantiskais, Arktiskais, Klusā okeāna, Indijas okeāna, Kaspijas, kā arī jauns virziens – Antarktiskais, ziņo Krievijas ziņu aģentūra “Interfax”. Doktrīnu apstiprinājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
“Atlantiskais virziens piesaista mūsu uzmanību saistībā ar NATO paplašināšanos uz Austrumiem un Ziemeļatlantijas alianses infrastruktūras veidošanos blakus mūsu robežām,” uzsvēris Krievijas vicepremjers, bijušais kaimiņvalsts vēstnieks NATO, sīvs alianses kritiķis Dmitrijs Rogozins.
Noteicošais faktors attiecībās ar NATO paliek Krievijas pretestība alianses infrastruktūras objektu tuvumam Krievijas robežām, teikts dokumentā. Tajā arī sacīts, ka jābūt nodrošinātiem Melnās jūras flotes sastāva un spēka struktūru uzlabojumiem Krimā un Krasnodaras apgabala piekrastē, kā arī “Krimas nodrošināšanai ar transportu, attīstot prāmju maršrutus virzienā “Krasnodaras apgabals – Krima”.
Par Arktisko virzienu doktrīnā Rogozins skaidrojis, ka tam īpaša uzmanība pievērsta, jo pieaug Ziemeļu jūras ceļa nozīme, kas prasa no Krievijas atomledlaužu flotes atkalizveidošanu. “Prezidentam jau ir ziņots, ka sākta lielas jaudas atomledlaužu būvniecība,” sacīja Rogozins. Viņš paskaidroja, ka runa ir par ledlaužiem “Arktika”, “Sibirj” un “Ural”, kuru nodošana ekspluatācijā plānota 2017., 2019. un 2020. gadā. Ziemeļu jūras ceļš siltākos mēnešos ir ātrāka alternatīva preču piegādei no Āzijas uz Eiropu nekā to transports, izmantojot ceļu caur Indijas okeānu un Vidusjūru, sasniedzot Atlantijas okeānu.
Tiesa gan, par Arktiku, jāpiebilst, ka tajā ir liels potenciāls derīgo izrakteņu ieguvei un šeit atkal saduras Krievijas un NATO valstu intereses, jo Ziemeļu ledus okeāns apskalo gan Krieviju, gan Norvēģiju, Kanādu, ASV un Dānijas (visas ir NATO dalībvalstis) autonomo valsti Grenlandi.
Komentējot Krievijas intereses Arktikā un Atlantiskajā telpā, militārais eksperts Aleksandrs Golcs radiostacijai “Eho Moskvi” norādījis: “Šīs izmaiņas norāda, ka Krievijas uzmanība galvenokārt ir pievērsta tās jūras spēku potenciāla pastiprināšanai Arktikā un Atlantijas reģionā, lai stātos pretim NATO”. Eksperts gan atzīmējis, ka bez izšķirošiem pasākumiem, lai pastiprinātu Krievijas jūras flotes spējas, Krievijas darbībām nav nozīmes.
