Krievija apšauda Ukrainas pilsētas – mērķē pa rotaļu laukumiem, muzejiem un izglītības iestādēm 68
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Raķešu triecieniem pirmdienas rītā līdz ar Kijivu bija pakļautas daudzas Ukrainas pilsētas, tajā skaitā Žitomira, Ļviva, Ternopiļa, Odesa, Harkiva un Dnipro. Kijivas centrā nogalināti vismaz astoņi cilvēki, bet vairāk nekā 30 ievainoti. Ziņas par eksplozijām saņemtas arī no Hmeļnickas apgabala un citiem Ukrainas reģioniem. Krievijas karaspēks pirmdien uz Ukrainas pilsētām raidījis 83 raķetes, no kurām zenītartilēristi 43 notriekuši, paziņojusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.
Ukrainas armijas komandieris Valerijs Zalužnijs norādīja, ka Krievija līdztekus raķetēm izmanto arī bezpilota lidaparātus, lai bombardētu Ukrainas teritoriju. Kā paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, astoņos apgabalos un Kijivā postījumi nodarīti vismaz 11 svarīgiem infrastruktūras objektiem, bet daļā rajonu pārtraukta elektropiegāde.
Viņš piebilda, ka par krievu raķešu pirmajiem mērķiem kļuvis kāds bērnu rotaļu laukums, muzeji un izglītības iestādes. Premjers uzsvēra, ka krievu kara noziedznieku galvenais mērķis ir centieni radīt paniku un iebiedēt ukraiņus, atstājot tos bez apgaismojuma un siltuma. Viņš norādīja, ka visi dienesti strādā un ka infrastruktūras objekti, cik drīz vien iespējams, tiks atjaunoti.
Prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Kirilo Timošenko pavēstījis, ka krievu apšaudēm tikuši pakļauti energosistēmas objekti Ļvivā, Zaporižjā, Kijivas apgabalā, Hmeļnickas apgabalā, Dnipro, Vinnicā, Ivanofrankivskas apgabalā, Sumu apgabalā, Harkivas apgabalā, Žitomiras apgabalā un Kirovohradas apgabalā.
Ukrainas kultūras ministrs Oleksandrs Tkačenko pavēstījis, ka no raķešu apšaudes Kijivas centrā bojāta Filharmonijas ēka, Hanenko muzejs un Ševčenko muzejs. Satiksme pilsētas metro ir apturēta, bet metrostacijas darbojas kā patvertnes.
“Absolūtais vairākums triecienu bija vērsti pret civilās infrastruktūras objektiem,” pavēstījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Ja kāds vēlas vest sarunas, viņš tā nerīkojas. Ja kāds ir terorists, tad viņš rīkojas tieši tā,” piebilda prezidents Zelenskis.
Krievijas raķešu apšaudes laikā gaisa trauksmes sirēnas skanēja četras stundas katrā Ukrainas apgabalā, izņemot Krievijas anektēto Krimu. Harkivas mērs Ihors Terehovs paziņojis, ka sprādzienos bojātas elektroapgādes un ūdens padeves sistēmas. Elektroapgāde traucēta arī Ļvivā.
Triecieniem izmanto Irānas dronus un Baltkrievijas teritoriju
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka raķešu triecieni Ukrainas pilsētām esot atbilde uz Kijivas “teroristisko” darbību, tajā skaitā uzbrukumu Krimas tiltam. Krievija uzbrukumos Ukrainai izmantojusi Irānā ražotos bezpilota lidaparātus, kas pacelti gaisā no Baltkrievijas teritorijas un Krievijas anektētās Krimas pussalas, paziņojis Ukrainas armijas pārstāvis. Ukrainas armijai izdevies iznīcināt deviņus dronus.
Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko vakar pavēstījis, ka panākta vienošanās par Krievijas un Baltkrievijas reģionālā grupējuma izvietošanu, bet nepaskaidroja, kurp šie karavīri tiks nosūtīti. Viņš teica, ka šī grupējuma veidošana sākusies pirms divām dienām, kas sakrīt ar sprādzienu uz tilta, kas savieno Krimu ar Krieviju. Maskava šajā sprādzienā vaino Ukrainu. Lukašenko februārī atļāva Krievijai izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču turpina apgalvot, ka Minska neesot iesaistījusies karā.
Krievija izšāva spārnotās raķetes pret Ukrainu no karakuģiem Melnajā jūrā pāri Moldovas gaisa telpai, paziņojis Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku. “Trīs spārnotās raķetes, kas vakar tika izšautas pret Ukrainu no Krievijas kuģiem Melnajā jūrā, šķērsoja Moldovas gaisa telpu,” pavēstīja Popesku, kurš devis rīkojumu izsaukt Krievijas vēstnieku paskaidrojumu sniegšanai. Popesku kritizējis Krievijas raķešu uzbrukumus Ukrainas pilsētām, tostarp Kijivai.
Uzbrukumi civiliedzīvotājiem ir kara noziegums
Eiropas Savienības skatījumā Krievijas īstenotie raķešu uzbrukumi civiliedzīvotājiem Ukrainā ir līdzvērtīgi kara noziegumiem, paziņojis ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels. Civilo objektu un civiliedzīvotāju apšaudīšana ar raķetēm ir tālāka kara eskalācija, un Eiropas Savienība visstingrākajā iespējamajā veidā nosoda šos briesmīgos uzbrukumus, kas ir pretrunā starptautiskajām cilvēktiesībām, uzsvēra ES pārstāvis.
Vācijas kanclera Olafa Šolca pārstāvis paziņojis, ka G7 valstu grupa šodien rīkos videokonferenci par situāciju Ukrainā, kuru uzrunās prezidents Volodimirs Zelenskis. Vācija šobrīd ir G7 prezidējošā valsts.
Vācija piegādās Ukrainai modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu, pavēstījusi Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte, norādot, ka kopumā Kijivai plānots piegādāt četras šādas iekārtas. “Krievija ar raķešu un dronu uzbrukumiem visupirms terorizē civiliedzīvotājus,” sacīja ministre, “tāpēc mēs sniedzam īpašu atbalstu ar pretgaisa aizsardzības ieročiem.
Dažu tuvāko dienu laikā pirmā no četrām vismodernākajām pretgaisa aizsardzības sistēmām “Iris-T SLM” būs gatava efektīvi aizsargāt Ukrainas cilvēkus,” sacīja Lambrehte. Vēl trīs sistēmas tiks piegādātas nākamā gada laikā, viņa piebilda.
