Krievija apšauda Kijivu – kādi postījumi nodarīti? 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievija 26.jūnijā ar raķetēm apšaudījusi Kijivu un tās apkaimi, galvaspilsētā trāpot deviņstāvu dzīvojamā mājā un kāda bērnudārza teritorijā, pavēstījis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko.
Krievijas spēki grauj Donbasa pilsētas
Krievijas karaspēks pēc Sjeverodoneckas pilsētas ieņemšanas koncentrējis savus spēkus uz līdzās esošās Lisičanskas ieņemšanu, paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Pret Lisičansku tiek veikti gaisa triecieni, ievērojami postījumi nodarīti arī kaimiņos esošajās apdzīvotajās vietās.
Krievijas karaspēks ir gandrīz pilnībā sagrāvis Sjeverodonecku. Krievijas raķešu triecieni Ukrainai no Baltkrievijas gaisa telpas ir daļa no liela mēroga provokācijas, kuras mērķis ir ievilkt Baltkrieviju vēl dziļāk karā pret Ukrainu, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas izlūkdienests.
Krievijas kara aviācijas lidmašīnas izšāva raķetes no Baltkrievijas teritorijas, izmantojot lidmašīnas “Tu-22M3” un raķetes “X-22”. Lidmašīnas pacēlās no Šaikovkas lidlauka Krievijas Kalugas apgabalā un caur Kalugas un Smoļenskas apgabalu ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā, no kurienes izšāva raķetes pret Ukrainas teritoriju, un pēc tam atgriezās Šaikovkas lidlaukā.
Raķetes tika izšautas aptuveni 50 līdz 60 kilometrus no Baltkrievijas robežas ar Ukrainu. Raķetes tika mērķētas uz objektiem Kijivas, Černihivas un Sumu apgabalā. Ukrainas izlūkdienests norādīja, ka šī ir pirmā reize šajā karā, kad gaisa uzbrukums Ukrainas teritorijai īstenots tieši no Baltkrievijas teritorijas.
“Tas ir tiešā veidā saistīts ar Kremļa centieniem iesaistīt Baltkrieviju kā vienu no pusēm karā pret Ukrainu,” brīdinājis izlūkdienests. Vakar Krievija apšaudīja ar tāldarbības raķetēm arī objektus Žitomiras un Ļvivas apgabalā. Ukrainas gaisa spēki pavēstīja, ka raķetes izšautas no bumbvedējiem Kaspijas jūras reģionā.
ASV sūta Ukrainai bruņojumu
ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru, paziņojis Baltais nams. Jaunajā militārās palīdzības paketē ir četras augstas mobilitātes reaktīvās zalves iekārtas “HIMARS”, 36 000 artilērijas šāviņi, 18 transportlīdzekļi artilērijas iekārtu vilkšanai, 1200 granātmetēji, 2000 ložmetēji, 18 jūras un upju patruļkuģi, kā arī rezerves daļas.
Pirmās raķešu sistēmas “HIMARS”, kuru darbības rādiuss var sasniegt 80 kilometrus, Ukraina jau ir saņēmusi. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs uzsvēris, ka šādas raķešu sistēmas tai ir ļoti svarīgas, lai cīnītos ar iebrukušo Krievijas karaspēku. Četros mēnešos kopš Krievijas iebrukuma sākuma ASV ir piegādājušas vai apsolījušas piegādāt Ukrainai bruņojumu par vairāk nekā sešiem miljardiem dolāru.
Ukrainai nepieciešams jauns Māršala plāns
Ukrainai nepieciešama milzīga finansiālā palīdzība, lai atjaunotu Krievijas iebrukumā izpostīto valsti, atzinis Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uzsverot, ka šim nolūkam būs vajadzīgs jauns Māršala plāns. Šolcs sacīja, ka uzaicinājis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski videoformātā piedalīties G7 valstu samitā, kas vakar sākās Vācijā, lai vienotos par to, kā šāds Māršala plāns Ukrainai varētu izskatīties.
Ukrainas atjaunošanas plānam kā piemēru Vācijas kanclers minējis ASV atbalsta plānu pēckara Rietumeiropas atjaunošanai. Pagājušajā nedēļā apmeklējot Krievijas iebrukumā izpostīto Kijivas apgabala Irpiņu, Šolcs sacīja, ka tur redzētās posta ainas viņam “atgādināja skatus, kāda Vācija bija pēc Otrā pasaules kara”.
“Tāpat kā kara izpostītajai Eiropai toreiz, Ukrainai atjaunošanai ir vajadzīgs Māršala plāns,” norādīja Vācijas kanclers. Ukrainas finansiālās vajadzības var apmierināt vienīgi ar starptautisko organizāciju un lielu donorvalstu līdzdalību, viņš teica. Ukrainas atbalstītājiem jābūt gataviem atbalstu turpināt ilgu laiku, uzsvēra Šolcs.
