Krievija nekad nav izgājusi likumīgu procedūru, lai kļūtu par ANO dalībvalsti, un PSRS vietu tur ieņem nelikumīgi 84
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas Ārlietu ministrija pirmdien izplatīja aicinājumu atņemt Krievijai Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes (DP) pastāvīgā locekļa statusu, kas Maskavai ļauj bloķēt daudzas starptautiskajai drošībai svarīgas rezolūcijas. ANO DP kopumā ir 15 valstis, taču piecas no tām kā dibinātājas un Otrā pasaules kara uzvarētājas ir pastāvīgo locekļu statusā ar veto tiesībām – ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna. Gan pati ANO, gan tās ietekmīgākās dalībvalstis ir ļoti skeptiskas par iniciatīvu un praktiski nav to publiski komentējušas.
Ignorētā procedūra
Kijiva argumentē, ka Krievija 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma tā arī nenoformēja savu ANO un DP locekles statusu atbilstoši organizācijas statūtiem. ANO Hartā joprojām teikts, ka DP pastāvīgais dalībnieks ir Padomju Sociālistisko Republiku Savienība, nevis Krievijas Federācija.
Juridiski korekti būtu, ja Krievija izietu tādu pašu procedūru, kādu, piemēram, pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1992. gadā izgāja Čehija un Slovākija. Toreiz Čehoslovākijas pastāvīgais pārstāvis vispirms par gaidāmajām pārmaiņām informēja ANO, un tad 1992. gada 31. decembrī Čehija un Slovākija iesniedza oficiālus pieteikumus kā Čehoslovākijas tiesību pārņēmējas.
1993. gada sākumā ANO DP ieteica Ģenerālajai asamblejai abas valstis uzņemt. Tas 1993. gada 19. janvārī arī notika. Taču Krievija šādu procesu izlaida. “Tādējādi Krievijas Federācija nekad nav izgājusi likumīgu procedūru, lai kļūtu par dalībvalsti, un PSRS vietu Drošības padomē ieņem nelikumīgi. No juridiskā un politiskā viedokļa var būt tikai viens secinājums: Krievija ir Padomju Savienības vietas ANO Drošības padomē uzurpatore,” teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Krievija vietu DP šobrīd ieņem, pamatojoties uz Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina 1991. gada 24. decembra vēstuli ANO ģenerālsekretāram Havjeram Peresam de Kveljaram, kurā Jeļcins informēja, ka Krievijas Federācija pilnā mērā uzņemas un turpina visas PSRS saistības, tāpēc lūdz turpmāk valsts nosaukuma “Padomju Sociālistisko Republiku Savienība” vietā lietot “Krievijas Federācija”.
Jāatzīmē, ka 1991. gadā arī Maskavā bija diskusijas, vai nevajadzētu dalību ANO un DP noformēt no jauna. Viens no iemesliem, kāpēc Kremlī toreiz izšķīrās pasludināt jauno Krieviju par PSRS mantinieci, bija arī ar ANO statusu saistītie sarežģījumi, ja tiktu lemts citādi. Jeļcina vēstule Rietumos pretenzijas neizsauca.
Pēc saņemšanas ANO ģenerālsekretārs nekavējoties tajā pašā 1991. gada 24. decembrī informēja par vēstules saturu visas ANO dalībvalstis. Nevienai, ieskaitot pastāvīgās DP locekles, neradās iebildumi, ka vienkārši mainās valsts nosaukums. Pirmo reizi DP apritē vārdu “Krievija” agrākā “PSRS” vietā sāka lietot tā paša gada 31. decembrī. Ukrainas ieskatā, toreiz tika rupji pārkāpta ANO Hartā paredzētā procedūra, kas visām valstīm nosaka vienu likumīgās uzņemšanas ceļu. Iztrūka ANO Ģenerālās asamblejas balsojums.
Neskaidras izredzes
Ukraina aizrāda, ka Krievijas dalība ANO un DP ir apšaubāma arī tādēļ, ka tās rīcība neatbilst organizācijas Hartai jeb statūtiem. Tajos sacīts, ka par dalībvalsti var kļūt jebkura miermīlīga valsts, kas ievēro starptautiskās tiesības, veicina mieru un akceptē mierīgu konfliktu atrisinājumu. Krievija jau atkārtoti nonākusi pretrunā kritērijiem un ļaunprātīgi izmanto savu statusu.
Piemēram, 2015. gadā ar DP locekles tiesībām tā bloķēja rezolūciju par vairāku tūkstošu Bosnijas un Hercegovinas musulmaņu iedzīvotāju slaktiņa Srebrenicā 1995. gadā kvalificēšanu kā genocīdu. Līdzīgi Maskava uzlika veto daudzām rezolūcijām par Ziemeļkoreju, Sīriju, politisko situāciju Venecuēlā, arī par starptautisko tribunālu 2014. gadā virs Ukrainas notriektās “Malaizijas aviolīniju” pasažieru lidmašīnas lietā. Pēdējo gadu desmitu laikā Krievija uzbrukusi Moldovai, Gruzijai, tagad arī Ukrainai, iejaukusies daudzu valstu iekšējās lietās.
Kijiva apņēmusies “uzsākt kompleksu procesu”, lai sadarbībā ar citām valstīm panāktu Krievijas padzīšanu no DP un varbūt pat ANO. Līdzšinējā pieredze gan optimismu nerada. ANO statūtos procedūra valsts izslēgšanas vai darbības apturēšanai DP nav atrunāta. Lai situāciju mainītu, jāmaina ANO statūti.
To varētu darīt ar visu dalībvalstu līdzdalību, kas pagaidām nešķiet reāli. Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels ir atkārtoti aicinājis veikt steidzamu ANO DP reformu, kas šādās situācijās paredzētu automātisku veto tiesību atņemšanu. “Uzskatu, ka starptautiskajās tiesībās ir defekts, ja reiz ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts, šajā gadījumā Krievija, kliedzošā veidā pārkāpj starptautiskās tiesības,” viņš sacīja 23. decembrī.
Vēl pirms tam izslēgt Krieviju no DP, jo tās klātbūtne “pārkāpj ANO mērķus un principus”, mudināja ASV Kongresa pārstāvji, tomēr Baltā nama preses dienesta pārstāve Karina Žana-Pjēra atzina, ka pagaidām “neredz” veidu, kā to varētu juridiski izdarīt. Vienīgais reālākais risinājums esot turpināt pastiprināt centienus starptautiski izolēt Maskavu.
