Krievija aktīvi atbalsta Eiropas labējās un populistiskās kustības 0
Rietumeiropas līderiem pieminot simtgadi kopš Pirmā pasaules kara beigām un nosodot agresīvu nacionālismu, kontinenta austrumos jau gandrīz piecus gadus ilgst Krievijas izraisītā un atbalstītā karadarbība Austrumukrainā.
Svētdien, 11.novembrī, piemiņas ceremonijā Parīzē bija dīvaini redzēt vienmēr nokavējušos Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu jūsmīgi sasveicināmies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un paceļam īkšķi atbalsta žestā, kas laikam bija saprotams tikai viņiem abiem. Tramps nepiedalījās Parīzes Miera forumā un neapmeklēja amerikāņu karavīru kapsētu. Putins piedalījās Miera forumā, bet tajā pašā laikā Donbasā Kremļa atbalstītajiem kaujiniekiem sākot apšaudi ar smagajiem ieročiem, krituši četri Ukrainas armijas karavīri.
Kopš 2014. gada karā Austrumukrainā gājuši bojā vairāk nekā 10 000 cilvēku,
simtiem tūkstošu iedzīvotāju zaudējuši pajumti un bijuši spiesti doties bēgļu gaitās. Svētdien Austrumukrainā promaskavisko kaujinieku kontrolētajos rajonos tika rīkotas “vēlēšanas”, kas vēl vairāk apgrūtinās centienus rast risinājumu Austrumukrainas konfliktam. Rietumvalstis norāda, ka šīs tā saucamās vēlēšanas pārkāpj Ukrainas likumus un ir nesavietojamas ar Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.
Kā raksta izdevums “EUobserver”, konflikts Ukrainas austrumos var pārņemt arī valsts rietumus, kur Aizkarpatu apgabalā dzīvo aptuveni 150 000 etnisko ungāru. Analītiķi atzīmē, ka Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība ir izsniegusi Ungārijas pases tūkstošiem etnisko ungāru, kas dzīvo Slovākijā un Rumānijā. Ja Orbāns, par kura sabiedroto tiek uzskatīts Krievijas prezidents Vladimirs Putins, izšķirtos par līdzīgu rīcību Aizkarpatu apgabalā, tas sarežģītu Budapeštas un Kijevas attiecības un ieguvēja būtu Maskava.
Krievija aktīvi atbalsta Eiropas labējās un populistiskās kustības, veidojot Maskavai simpatizējošu sabiedroto tīklu.
Kremļa galvenais mērķis ir izveidot nestabilitātes apgabalus ES pierobežā un sašķelt ES vienotību jautājumā par sankcijām pret Krieviju. Ungārijas premjerministrs Orbāns ar domubiedriem Itālijā, Čehijā un Austrijā izsakās par sankciju atcelšanu Krievijai, kas ieviestas sakarā ar Krimas aneksiju un iebrukumu Austrumukrainā.
Budapeštas un Kijevas domstarpības attieksmē pret ungāru mazākumu Aizkarpatos saasinājās pērn, pusēm ieņemot atšķirīgu nostāju par valodu lietošanu un izglītības likumu. Ungārija ir izsniegusi pases Aizkarpatos dzīvojošajiem etniskajiem ungāriem, izraisot Kijevas neapmierinātību, jo Ukrainā dubultpilsonība nav atļauta. Ungārija iebilda pret Ukrainas amatpersonu iesaistīšanos sarunās ar NATO pārstāvjiem un piedraudēja bloķēt Ukrainas eirointegrācijas procesu.
Viens no Krievijas dezinformācijas kampaņas mēŗkiem ir pamudināt Ungārijā darbojošos un Kremļa atbalstītos ekstrēmistu grupējumus nonākt pie secinājuma, ka Krievijas veiktā Krimas apgabala aneksija ir precedents Ungārijai atgūt tās bijušās teritorijas, pirmām kārtām Aizkarpatu apgabalu Ukrainā.
