Krievija aizmuguriski uz diviem mēnešiem apcietinājusi bijušo Zelenska padomnieku Arestoviču. Viņš paziņo, kurp dosies 85
Maskavas Basmannija tiesa uz diviem mēnešiem neklātienē apcietinājusi bijušo Ukrainas prezidenta biroja vadītāju Alekseju Arestoviču, vēstī Meduza.io.
Saskaņā ar Maskavas tiesas preses dienesta sniegto informāciju Arestovičs tiek apsūdzēts par publiskiem aicinājumiem uz terorismu (Kriminālkodeksa 205.2 panta 2.daļa) un “viltus” ziņu izplatīšanā par Krievijas armiju (Kriminālkodeksa 207.3.panta 2.daļas “d” punkts).
Pats Arestovičs, kurš iepriekš Ukrainā tika turēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, sarkastiski sacīja, ka tagad mēģinās “doties uz Afganistānu”, raksta rtvi.com.
“Baltkrievijā man ir krimināllieta par terorismu. Krievijas Federācijā – par ekstrēmismu. Ukrainā – divas par seksismu. Kur lai nabaga spiegs dodas? Mēģināšu uz Afganistānu,” viņš ierakstījis savā Telegram kanālā.
2023. gada maijā Arestovičs tika iekļauts Krievijas Federālā finanšu uzraudzības dienesta uzturētajā teroristu un ekstrēmistu sarakstā. Iekšlietu ministrija izvirzīja Arestoviču starptautiskajā meklēšanā; pievienojot viņu Rosfinmonitoring uzturētajam “sarakstam”.
Zināms, ka 2023. gada janvārī Aleksejs Arestovičs atstāja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieka amatu – pēc tam, kad viņš paziņoja, ka Krievijas raķeti, kas uzkrita dzīvojamajai ēkai Dņipro, notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.
Arī Ukrainā pret Arestoviču ierosinātas divas krimināllietas – viena par “vardarbības propagandu” (sakarā ar viņa vārdiem par sievietēm video), otra par nepatiesas liecības sniegšanu (konfliktā ar Augstākās Radas deputātu par krievu valodu).
Oktobrī Ukrainas Augstākās Radas deputāte Inna Sovsuna ziņoja, ka Ukrainas policija pēc viņas lūguma pret Arestoviču sākusi pirmstiesas izmeklēšanu saskaņā ar pantu par neiecietību un diskrimināciju veicinošu darbu izplatīšanu.
Pirms tam žurnālisti publicēja fragmentus no Arestoviča lasītās psiholoģijas lekcijas: viņš teica, ka sievietes ir “radījumi”, kurus vispirms gribas “izdrāzt”, pēc tam “aizvainot” un “nemitīgi nožņaugt”, raksta zona.media.
Novembrī UNIAN ziņoja, ka Valsts policija arī uzsāka lietu pret Arestoviču par apzināti nepatiesu ziņošanu par noziedzīgu nodarījumu (Ukrainas Kriminālkodeksa 383. panta 1. daļa).
Aleksejs Arestovičs pagājušā gada sākumā ziņoja, ka augstceltni Dņipro iznīcināja Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku notriekta Krievijas raķete. Drīz Arestovičs atvainojās, atsaucoties uz draugu, “vecu pretgaisa aizsardzības virsnieku”, kurš viņam pastāstīja par notriekto raķeti. Pēc tam Arestovičs iesniedza atlūgumu no Zelenska biroja padomnieka amata.
Pašlaik Arestovičs, pēc viņa paša vārdiem, uz laiku dzīvo un strādā ASV.
Pēc Krievijas militārās operācijas sākuma Ukrainā Arestovičs kļuva par vienu no atpazīstamākajiem Ukrainas politiķiem.
2022. gada septembrī viņš atzina, ka ēterā smaidījis un teicis, ka viss ir “labi”, lai gan patiesībā Ukrainas bruņotajiem spēkiem frontē bija problēmas, “tas bija ļoti, ļoti grūti”.
Visiem ir zināmi Arestoviča strīdīgie izteikumi un prognozes par karu. Kā iepriekš atzīmēja Ukrainas mediji, Arestovičs jau 2019.gadā prognozēja lielu bruņotu konfliktu starp Ukrainu un Krieviju, bet pirms tam viņš prognozēja notikumus ap Krimu un Donbasu.
Arestovičs atkāpās no Ukrainas prezidenta biroja ārštata padomnieka amata 2023. gada janvārī. Pēdējos mēnešos viņš bija vairākkārt kritizējis Rietumus un Ukrainas varas iestādes.
Piemēram, ņemot vērā neveiksmīgo pretuzbrukumu, Ukrainas bruņotie spēki aicināja Ukrainā sarīkot vēlēšanas, kuras nodēvēja par “vienīgo cerību izkļūt no stratēģiskā strupceļa”. Viņš arī norādīja, ka Rietumu sabiedrotie “izgāzuši” Kijivu atbalsta sniegšanas jautājumā.
2023. gada decembrī Arestovičs sacīja, ka gan NATO, uz kuru tiecas Ukraina, gan ANO ir “pagātnes artefakti”, kas vairs nedarbojas, un, lai atrisinātu Krievijas un Ukrainas konfliktu, ir nepieciešamas nopietnas visu pušu sarunas, ņemot vērā Ukrainas intereses. Pēc viņa domām, Maskava no ģeopolitisko mērķu viedokļa rīkojas “tālu no izcilības”, bet tajā pašā laikā “daudz [vairāk] izcili nekā [Ukraina] un Rietumi”, un “ar to pietiks”, lai uzvarētu.
Vēlāk tajā pašā mēnesī Arestovičs apšaubīja Ukrainas nepieciešamību būt “daļai” no Rietumiem un nāca klajā ar ideju “nākt” pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar priekšlikumu noslēgt mieru.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks pēc tam sacīja, ka Arestovičs atrodas ārzemēs, un viņa izteikumus nosauca par “dīvainiem”, piebilstot, ka “es ar viņu sazinājos, līdz viņam sākās šīs novirzes, teiksim smalki.”
Arestovičs savas rīcības pēc tam skaidroja, ka viņa funkcija ir “izskaidrot situāciju miljoniem cilvēku”.
Lietas pret Arestoviču ierosinātas ne tikai Krievijā un Ukrainā, bet arī Baltkrievijā. Viņš pats ironiski komentēja ziņas par apcietināšanu neklātienē Krievijā.
