Širovs: Krieviem labāk paklusēt 24
Pāvels Širovs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāku Eiropas Savienības valstu lēmums apturēt vīzu izniegšanu un iespējamā Eiropas robežas slēgšana Krievijas pilsoņiem izsaukusi histēriju sociālajos tīklos un nepārprotami negatīvu ārvalstīs atrodošos krievu mediju komentētāju reakciju.
“Pats par sevi šāds vispārējs aizliegums iebraukt ES pārkāpj pamatprincipus, uz kuriem tika veidota vienotā Eiropa,” “Deutshe Welle” portālā raksta krievu publicists Fjodors Krašeņiņņikovs. “Dzelzs priekškaru,” viņš piebilst, “nolaida diktators Staļins, nevis Rietumu līderi, un visus gadus demokrātiskās valstis darīja visu, lai to nojauktu, palīdzot tiem, kas centās aizbēgt no diktatūras un represijām.”
Neviens negrib, lai pret viņu piemērotu aizliegumus. Daudzi no tiem, kas jau pametuši Krieviju pusgada laikā, kopš notiek karš, to darījuši ne jau tāpēc, ka Krievijā slēgts “McDonalds” vai “Facebook” nav iespējams atvērt bez VPN.
Aizbrauca un aizbrauc tāpēc, ka negrib sevi asociēt ar noziedzīgu režīmu.
Dažiem pat draud iespēja nokļūt aiz restēm, kā tas jau noticis ar pašvaldību deputātu Alekseju Gorinovu, kurš notiesāts uz septiņiem gadiem cietumā par “acīmredzami nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas armiju”, vai žurnālistu Vladimiru Kara-Muruzu, kurš vēl tikai gaida tiesu un spriedumu pēc tā paša nesen Krievijā pieņemtā Krimināllikuma panta.
Daļēji arī no Krievijas aizbraukušos varētu uzskatīt par bēgļiem, bet tikai daļēji. Ar ukraiņiem, kuri bēguši no raķeštriecieniem, slepkavībām un laupīšanām, te pat salīdzināt būtu nevietā. Bet vispār jau runa pamatā arī nav par viņiem.
“Nu tad beidzot izdevās izrauties atpūtā,” – paraksts zem bildes, kuru savā soctīkla lapā ievietojusi Krievijas televīzijas kanāla producente. Bildē viņa redzama Atlantijas okeāna krastā kaut kur Portugālē.
Bijusī kolēģe – kopā 90. gados strādājām vienā medijā – nobildējusies pludmalē vienā no Grieķijas salām. Maskavas un ne tikai Maskavas tūrisma firmās, kas palīdz noformēt Šengenas vīzas, pašlaik vērojama ažiotāža.
Tikai nedēļas laikā to cilvēku skaits, kas vēlas iegūt vīzu uz kādu no Šengenas zonas valstīm, palielinājies par 40 procentiem, ziņo laikraksts “Kommersant”.
Katrs otrais klients, kā vēsta izdevums, prasot vīzu noformēt jau laikus, lai var “kopā ar bērniem doties braucienā uz Eiropu skolēnu rudens brīvlaikā”.
Nu ko tur karš, dzīve taču turpinās – it kā saka šie cilvēki, pat neaizdomājoties, ko patiesībā nozīmē karš. Viņi neņem vērā, ka tieši viņu valsts ir tā, kas izraisījusi šo karu un turpina to darīt, katru dienu papildinot bojāgājušo, sakropļoto un mājas zaudējušo ukraiņu skaitu.
Atvainojiet, ja būšu parāk tiešs – bet ar ko šie cilvēki ir labāki par tiem, kuri nogalināja, izvaroja un laupīja Bučā un Irpiņā, deva pavēles apšaudīt Harkivu, Dnipro, Vinnicu?
“Kolektīvās atbildības ideja ir pretrunā ar visām morāles, tiesiskajām un ētikas normām,” apgalvo krievvalodīgās avīzes redaktors no Somijas.
Bijusī slēgtās radiostacijas “Eho Moskvi” žurnāliste, tagad jaunā Izraēlas pilsone, atsaucas uz Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13. pantu.
Nez kāpēc ne viens, ne otrs neatceras, cik daudziem eiropiešiem ir liegta iebraukšana Krievijā. Un ne jau pēc 2022. gada 24. februāra, bet krietni agrāk.
Man pašam tādi gadījumi ir zināmi jau vairāk nekā divdesmit gadus.
Tāpēc ne jau krievu publicistiem būtu jārunā par principiem, uz kuriem būvēta vienotā Eiropa. Lai eiropieši paši ar tiem tiek galā.
Teikšu atklāti, pilnīgs aizliegums iebraukt Eiropas Savienības valstīs Krievijas pilsoņiem, arī man, būtu smags trieciens, lai gan dažādu apstākļu dēļ jau vairāk nekā gadu nevaru izbraukt nekur īpaši tālāk ārpus Maskavas un pārredzamā nākotnē arī nespēšu.
Nešauboties varu teikt tikai vienu – kamēr uz Ukrainas pilsētām krīt Krievijas raķetes un krievu karavīri katru dienu nogalina ukraiņus, Krievijas pases īpašniekiem tīksmināties par Venēcijas skatiem, atpūsties Jūrmalas pludmalē, makšķerēt Somijā vai degustēt austeres Normandijā – tas tiešām ir pretrunā visām morāles un ētikas normām.
