Māris Antonevičs: Krievi vairs negrib Štirlicu 0
Krievijā esot parādījies pieprasījums pēc jauna veida līdera, pie šāda secinājuma ar diezgan neparastu metodi nonākuši sociologi. Lai gan pašreizējā prezidenta Vladimira Putina pilnvaru termiņš beidzas tikai 2024. gadā, jautājums par to, kas notiks “pēc Putina”, kaimiņvalstī kļūst arvien aktuālāks.
Varianti ir dažādi. Pirmais – Putins nekur neaizies. Tas gan prasītu izmaiņas konstitūcijā vai arī kādu citu viltību, līdzīgu 2008.– 2012. gada “rokādei”, kad Putins samainījās amatiem ar premjeru Dmitriju Medvedevu, tomēr nezaudējot dominējošās pozīcijas valsts politikā. Otrs variants – Putins atsakās no varas un tā tiek nodota mantiniekam, kas faktiski ir līdzšinējās politikas turpinājums. Trešais variants – līdz ar Putinu mainās režīms un pie varas nāk pavisam cita veida līderis, iespējams, pilnīgs pretmets pašreizējam prezidentam.
Ja vērtē visus trīs variantus, tad pašlaik reālākais šķiet pirmais, mazāka varbūtība ir otrajam, bet pavisam mazticams šķiet trešais.
Un tomēr Maskavā jau atkal uzvirmojušie masu protesti, kuri neiet mazumā pat pēc diezgan brutāliem mēģinājumiem tos apspiest. Turklāt valdošajai elitei jāpieliek arvien lielākas pūles, lai noturētu varu reģionos. Valdošās partijas “Vienotā Krievija” zīmols ir kļuvis tik nepopulārs, ka ar to saistītie politiķi no tā sākuši kautrēties un piesakās vēlēšanās kā “neatkarīgie” kandidāti.
Uz šī fona jo īpaši interesants kļūst kāds Krievijā veikts sabiedriskās domas pētījums, kura rezultāti gan netiek plaši afišēti, tomēr atsevišķos medijos sociologi par to ir stāstījuši. Lai noskaidrotu, kas darās cilvēku prātos, nepietiek ar ierastajiem politiķu popularitātes reitingiem, jo te rezultātu nosaka daudzi citi faktori, piemēram, propaganda, bailes (kas zina, kur tie aptauju rezultāti vēlāk nonāk un kas draud tiem, kas atbildējuši “nepareizi”), arī apātija pret politiku kopumā. Līdzīgi kā pie mums: “Viss slikti, visi zagļi un blēži.”
Tāpēc vienā no Krievijas Stratēģisko izstrāžu centra pētījumiem respondentiem piedāvāts izvēlēties, kuru no populāriem kinovaroņiem viņi vislabāk redzētu kā valsts līderi.
Uzreiz jāatzīmē, ka līdzīga aptauja esot veikta pirms divdesmit gadiem, kad uz prezidenta amatu pirmo reizi kandidēja Vladimirs Putins, un tolaik populārākie tēli bijuši cars Pēteris I, izmeklētājs Gļebs Žiglovs no cita PSRS laikos populāra seriāla “Tikšanās vietu mainīt nedrīkst”, Štirlics jeb padomju spiegs Maksims Isajevs no seriāla “Septiņpadsmit pavasara mirkļi”, kā arī maršals Georgijs Žukovs.
Un te diezgan skaidri nolasāms, ka krievi vēlas valdonīgu līderi, kas varētu nākt no t. s. saucamajām spēka struktūrām.
“Cilvēki dod priekšroku spēkam un stingrībai, jo cer, ka tas palīdzēs ievest kārtību,” toreiz komentēja laikraksts “Kommersant”, pēc kura iniciatīvas pētījums bija tapis.
Ko gribēja, to dabūja. Nu jau divdesmit gadus Krievijā valda bijušais čekists (lai gan ir populārs apgalvojums, ka šajā profesijā “bijušo” nav), kurš arī nav slēpis, ka viņam tuvs “padomju izlūka” tēls un tieši Štirlics esot viens no viņa iedvesmas avotiem.
Taču nu krievi Štirlicu vairs negribot. Pērn veiktajā aptaujā negaidīti pirmajā vietā ierindojusies filmas “Maskava asarām netic” varone Jekaterina Tihomirova.
Īss raksturojums – sieviete no provinces, kas spējusi izveidot veiksmīgu karjeru, kļūstot par veiksmīgu menedžeri, neskatoties uz grūtībām personiskajā dzīvē.
Otrajā vietā – profesors Preobraženskis no Mihaila Bulgakova garstāsta “Suņa sirds” un tā motīviem 1988. gadā uzņemtās filmas. Savas jomas profesionālis, kurš nekautrējas norādīt uz padomju varas nejēdzībām, savus oponentus satriec ar intelektu, nevis spēku un par savu taisnību māk pārliecināt ar argumentiem. Iespējams, vislabāk šo literāro/kino varoni raksturo citāts, kuru viņa mutē ielicis Bulgakovs, ka “sabrukums sākas nevis atejās, bet galvās”. Vienīgais no tēliem, kas arī pēc divdesmit gadiem krieviem arvien ir cieņā, esot izmeklētājs Žiglovs – viņš trešajā vietā.
Varētu pasmīnēt par to, ka no iedomu tēla var rasties valsts vadītājs, ja ne nesenais piemērs, kad ukraiņi par savu prezidentu pārliecinoši ievēlēja aktieri Volodimiru Zelenski, bet var teikt arī, ka ievēlēja Vasīliju Holoborodku – tēlu no populāra seriāla, kura īpašības daudziem cilvēkiem šķita pievilcīgas. Bet tā, protams, ir cita valsts.
