Krievijas prezidents Vladimirs Putins paspiež roku Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam tikšanās laikā Pekinā, Ķīnā, 2023. gada 18. oktobrī.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paspiež roku Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam tikšanās laikā Pekinā, Ķīnā, 2023. gada 18. oktobrī.
Foto: REUTERS/SCANPIX

“Krievi tik un tā apmānīs ASV” – ASV stratēģijas vietā tikai tukši tvīti 1

Vācijas politologs Herfrīds Minklers intervijā ntv.de brīdina, ka Eiropa ir nonākusi sarežģītā ģeopolitiskā situācijā starp ASV prezidentu Donaldu Trampu, Krievijas līderi Vladimiru Putinu un Ķīnas vadītāju Sji Dzjiņpinu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Kā saprast, ka organismam trūkst D vitamīna? 5 pazīmes, kas palīdzēs to atklāt
“Joprojām notiek ceturtā karavīra meklēšana…” Jaunākā informācija par ASV karavīriem Lietuvā 295
Kas tāds jau bija gaidāms! Putins izdod jaunu pavēli, lai turpinātu savu karu
Lasīt citas ziņas

Viņš uzsver, ka Trampa neprognozējamība un stratēģijas trūkums apdraud Rietumus, kamēr Krievija neatteiksies no savām ciešajām saitēm ar Ķīnu, neskatoties uz ASV centieniem. Minklers, kurš gadiem mācījis Berlīnes Humbolta universitātē un sarakstījis grāmatu “Power in Transition” par Eiropas lomu 21. gadsimtā, piedāvā skaidru skatījumu uz globālajām varas cīņām.

Eiropa kā “sviestmaize” starp lielvarām
“Eiropieši šobrīd atrodas sviestmaizes pozīcijā,” saka Minklers, raksturojot ģeopolitisko spriedzi. No vienas puses, Vladimirs Putins “vajā, apdraud un iebiedē” Eiropu ar agresīvu politiku, tostarp draudiem Austrumeiropai. No otras puses, Donalds Tramps apdraud ASV aizsardzības lietussargu, kas gadiem bijis Eiropas drošības pamats.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tramps izraisa vislielākos nemierus,” viņš norāda, piebilstot, ka ilgtermiņā bīstami ir arī Putins un Sji Dzjiņpins, kuri vēlas vai nu demontēt Eiropas Savienību, vai mazināt tās ietekmi. Minklers uzsver, ka Eiropa ir viena no piecām pasaules lielvarām – līdzās ASV, Ķīnai, Krievijai un Indijai –, taču tās pozīcija ir trausla.

Trampa neprognozējamība un vara ASV
Minklers kritizē Trampa administrāciju par stratēģijas trūkumu. Tramps valda ar tvītiem un dekrētiem, apejot demokrātiskās institūcijas, piemēram, parlamentu un tiesu varu. “Trampam valdīšana ar tvītiem aizstāj demokrātisko konstitucionālo valsti,” viņš saka, norādot, ka tiesiskums un konstitūcija Trampam ir šķērslis.

Politologs pievērš uzmanību Trampa aliansei ar tehnoloģiju miljardieriem, piemēram, Īlonu Masku, kurš saņēmis uzdevumu samazināt ASV valdības aparātu. “Trampa otrā prezidentūra ir vērsta uz demokrātiskā likuma varas iznīcināšanu,” brīdina Minklers, piebilstot, ka tiesu vara šobrīd ir galvenais pretestības avots, bet Tramps var mēģināt pārņemt kontroli pār policiju vai militārajām struktūrām, lai apietu ierobežojumus.

Vai Tramps var atdalīt Krieviju no Ķīnas?
ASV viceprezidents Dž.D. Venss un valsts sekretārs Marko Rubio cenšas īstenot stratēģiju, kas atgādina Henrija Kisindžera 70. gadu politiku – attālināt Krieviju no Ķīnas, lai vājinātu abu valstu bloku. “Ķīna ir galvenais izaicinājums ASV hegemonijai,” skaidro Minklers.

Tomēr viņš ir skeptisks par šī plāna izdošanos: “Krievi tik un tā apmānīs ASV. Viņi neatteiksies no ciešajām saitēm ar Ķīnu.” Krievijas un Ķīnas sadarbība ir balstīta uz abpusēju izdevīgumu – Ķīna nodrošina ekonomisko atbalstu, bet Krievija piedāvā militāro un resursu potenciālu. Minklers uzsver, ka Trampa oportūniskā pieeja, kas koncentrējas uz īstermiņa darījumiem, nevis stratēģiju, padara ASV vāju šajā spēlē.

Reklāma
Reklāma

Eiropas dilemmas un Trampa nekonsekvence
Trampa neprognozējamība rada Eiropai praktiskas problēmas. “Ja ir kāda lieta, kas ir droša par Trampu, tā ir tā, ka nav skaidrs, ko viņš darīs nākamajā dienā,” saka Minklers. Viņš min piemēru ar tarifiem pret Meksiku un Kanādu, ko Tramps vienā dienā ieviesa, bet nākamajā atcēla.

Eiropiešiem jāizvēlas – glaimot Trampam vai stingri pretoties? “Daži saka, ka viņš ienīst vājus cilvēkus un ciena apņēmību, citi – ka vajag viņu samīļot,” skaidro Minklers. Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers mēģinājuši draudzīgu pieeju, taču bez redzamiem rezultātiem.

Eiropas ceļš uz neatkarīgu aizsardzību
Minklers uzskata, ka Eiropai jāstiprina sava aizsardzība, lai kļūtu par patstāvīgu spēlētāju. Viņš aicina eiropeizēt kodolieroču atturēšanu, iesaistot Franciju, Lielbritāniju un Vāciju. “Eiropiešiem vajadzīgs preventīvs līdzeklis, kas ietver arī Baltijas valstis, Poliju un Rumāniju,” viņš saka, uzsverot taktisko kodolieroču nozīmi pret potenciāliem draudiem, piemēram, no Putina.

“Visa lieta būs politiska spēle starp piecām lielvarām: ASV, Ķīnu, Eiropu, Krieviju un Indiju,” paredz Minklers. Šī cīņa vairs nebūs balstīta uz noteikumiem, bet uz varu. Trampa administrācijas vājums ir tās stratēģijas trūkums: “Viņi nezina, ko nozīmē reaģēt uz aktieri, kuram ir sava griba un savas kārtis.”

Tikmēr Eiropai jāizvairās no pārāk ciešas sadarbības ar Ķīnu, kas var apdraudēt demokrātiju, bet jāspēj veidot taktiskas alianses. Münklers uzsver, ka bez Eiropas atbalsta ASV nevar uzvarēt ekonomiskā cīņā ar Ķīnu vai ietekmēt Krieviju, kas turpinās paļauties uz Pekinu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.