Krievi satraukušies par “Telegram” dibinātāja Durova arestu, tas var būtiski sarežģīt Krievijas karu Ukrainā 55
Saziņas platformas “Telegram” līdzdibinātāja Pāvela Durova arests Francijā varētu sarežģīt Krievijas militāros plānus Ukrainā, apgalvo eksperti, jo “Telegram” plaši izmanto Krievijas bruņotie spēki, un platformu stingri cenšas regulēt Kremlis, vēsta “Euronews“.
Tērzēšanas platforma ir ļoti populāra krievvalodīgo vidū. Kā norāda Kara izpētes institūta darbinieki, tā ir galvenā platforma oficiālai saziņai starp Krievijas militārpersonām Ukrainā. “Tas nav tikai ziņu avots, bet arī sava veida galvenais vēstnesis, ko izmanto darbību koordinēšanai dažādos līmeņos, video glabāšanai, lielu failu koplietošanai un tamlīdzīgām lietām,” portālam “Euronews” sacīja Sorbonnas Biznesa skolas pētniece Kristīne Dugoina-Klēmenta (Christine Dugoin-Clément).
“Telegram” ziņas tiek šifrētas, tomēr, pēc ekspertu domām, Kremlim ir izdevies ieviest stingrākus tiesību aktus attiecībā uz platformas darbību. “Platformas kanālu īpašniekiem, kuri savākuši vairāk nekā 10 000 sekotāju, ir jāsniedz informācija Roskomnadzor, organizācijai, kas atbild par visu mediju un sociālo tīklu kontroli,” pētniece norādīja.
“Tajā pašā likumā teikts, ka jums ir jāsniedz visa informācija par saviem sekotājiem, ja Roskomnadzoror vai FSB to pieprasa un ja jums ir kanāls, kam seko vairāk nekā 500 000 lietotāju. Tātad tā nav īsti kontrole, bet sava veida sadarbība,” viņa skaidroja.
Vai Krievijā aizliegs “Telegram”?
Tā kā “Telegram” izpilddirektors atrodas apcietinājumā Eiropas valstī, nevis Krievijā, Krievijas spēki var sākt pamest “Telegram”. Ja situācija kļūst ārkārtēja, viņi arī varētu pilnībā bloķēt šo platformu valstī.
Šī nenoteiktība, iespējams, ietekmēs Krievijas frontes operācijas, kaut gan maz ticams, ka Francijas varas iestādes varētu iegūt informāciju no šifrētajām sarunām. “Viņi varētu mēģināt to darīt, bet tas būtu nelikumīgi, jo Eiropas Savienības līmenī nav pieņemts lēmums par atļauju lasīt ziņojumus,” intervijā “Euronews” sacīja Aksels Legejs no Luvēnas inženierzinātņu skolas.
Durova aizturēšana pārvēršas diplomātiskā incidentā starp Franciju un Krieviju. Krievijas vēstniecība Parīzē apsūdzējusi Franciju par atteikšanos sadarboties, taču Francijas prezidents Makrons uzstāja, ka arests nav bijis “politisks lēmums”.
Jau vēstījām, ka “Telegram” dibinātāju Pāvelu Durovu policija aizturēja Parīzes Le Buržē lidostā sestdienas vakarā pēc ierašanās no Azerbaidžānas, pamatojoties uz jūlijā ierosināto krimināllietu aizdomās par 12 iespējamajiem krimināli sodāmiem nodarījumiem. Tas varēja notikt viņa draudzenes dēļ, kura vietnē “Instagram” atklāja viņu atrašanās vietu un plānus lidot uz Franciju.
Durovam Francija trešdien izvirzījusi virkni apsūdzību vairākos ar organizēto noziedzību saistītos noziegumos, paziņojusi Parīzes prokuratūra. Durovs atbrīvots pret piecus miljonus eiro lielu drošības naudu. Viņam aizliegts izbraukt no Francijas un divas reizes nedēļā jāierodas policijā.
Durovam izvirzītas apsūdzības sazvērestībā, lai organizētā grupā pārvaldītu tiešsaistes platformu, kas ļauj veikt nelikumīgus darījumus.
Viņš apsūdzēts par atteikšanos sniegt varasiestāžu pieprasīto informāciju, par līdzdalība hakeru programmatūras izplatīšanā, par nepilngadīgu personu pornogrāfisku attēlu izplatīšanu organizētā grupā, par narkotiku izplatīšanu un līdzdalību krāpšanā organizētā grupā, kā arī par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Durovs apsūdzēts arī kriptogrāfijas pakalpojumu sniegšanā ar mērķi nodrošināt konfidencialitāti bez obligātas deklarēšanās un kriptogrāfijas līdzekļu nelikumīgā nodrošināšanā un importā.
Ja Durovs tiks atzīts par vainīgu, viņam draud desmit gadu cietumsods. Parīzes prokuratūra norādījusi, ka “Telegram” faktiski nereaģē uz tiesas pieprasījumiem, uz ko norādījuši arī citu Eiropas Savienības valstu, piemēram, Beļģijas, pārstāvji. Sākotnējo izmeklēšanu Durova lietā prokuratūra sāka 2024. gada februārī, bet tiesas izmeklēšana sākās 8. jūlijā.
