Krievi sāk atjēgties: beidzot saprotot, kas notiek, izcēlusies histērija: “Vai mums vēl vispār ir palikušas naftas pārstrādes rūpnīcas?” 0
Naktī uz 11. februāri vairāki Krievijas reģioni piedzīvoja ukraiņu bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Piemēram, Saratovā dronu triecienu rezultātā izcēlās ugunsgrēks naftas pārstrādes rūpnīcā. Propagandisti centās mazināt nodarītos postījumus, apgalvojot, ka tas bijis tikai “uzbrukuma mēģinājums”.
Tomēr šāda terminoloģija, tāpat kā Ukrainas sistemātiskie triecieni Krievijas ekonomikai stratēģiski svarīgiem objektiem, izraisīja sašutumu Krievijas iedzīvotājos, raksta “Obozrevatel”.
Komentāros par uzbrukumu Saratovas naftas pārstrādes rūpnīcai viņi pieprasa atbildes triecienus Ukrainai un pauž šaubas, vai “speciālā operācija” patiešām rit pēc plāna.
Viens no populārākajiem Z-kanāliem 11. februāra rītā ziņoja, ka “Ukrainas bruņoto spēku droni uzbrukuši vairākām Krievijas pilsētām, taču Krievijas pretgaisa aizsardzība atvairīja ienaidnieka bezpilota lidaparātus. Savukārt “Saratovā Ukrainas bezpilota lidaparāti mēģināja uzbrukt naftas pārstrādes rūpnīcai”.
Krievijai jau ierastais ziņu pasniegšanas veids izraisīja komentētāju sašutumu.
“Mēģināja uzbrukt? Vai jūs cilvēkus uzskatāt par idiotiem?!”, “Viss tika notriekts, bija tikai atlūzas”, “Un tiešām neatradās neviena atlūza? Neticu!”, “Vai visas atlūzas notrieca, vai tomēr dažas nokrita?” – raksta krievi komentāros.
Citi ir nikni par “nepietiekamajiem” triecieniem Ukrainai un apsūdz to “nodevībā” pret “cilvēcīgo” Krieviju.
“Cik ilgi vēl tas tiks paciests? Kāpēc Ukrainā cilvēki vēl mierīgi guļ un strādā?”, “Brāļu tauta, b**. Kad Kremlis beidzot pārstās puņķoties par tautu draudzību?!”,”Nevaru vairs lasīt šādas ziņas. Cik ilgi tas vēl vilksies? Mēs paši ciešam no savas cilvēcības. Ko mēs žēlojam?”,”– raksta Krievijas “humānisti”.
Daudzi krievi ir sašutuši, ka tā vietā, lai Krievija varētu netraucēti iznīcināt Ukrainas pilsētas un okupēt Ukrainas teritorijas, tagad pati ir spiesta atvairīt prettriecienus.
Sašutumu raisa arī tas, ka Ukraina brīvi šiverē pa Krievijas teritoriju, ieņemot arvien jaunas pozīcijas Kurskas apgabalā.
Daži pat sākuši zaimot, izsakot aizdomas, ka “speciālā operācija” , iespējams, nenotiek pēc plāna.
“Labāk vēlreiz pajautāt – kur ir sarkanās līnijas un kāpēc vispār par tām bija jārunā? Pieņemsim, – vēl kaut kā varēja norīt triecienus pa jaunajiem Krievijas reģioniem, bet, b**, Kurskas apgabals?! Tā taču bija acīmredzama sarkanā līnija! Bet nē, velkam gumiju mēnešiem ilgi!”, “Kāpēc Ukraina mūs bombardē, nevis mēs viņus? Viss notiek precīzi pēc plāna?”,
“Lieliskā Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma! Jau līdz Saratovai tikuši! Kas tālāk? Sibīrija? Lai gan – nav nekāds brīnums, idioti!”,
“Un viņi pat nav pamanījuši, kā uzbrukumi un dažādu objektu iznīcināšana Krievijas teritorijā kļuva par normu, pat dziļi aizmugurē!” – komentē krievi.
Krievijas sabiedrība beidzot pamazām sāk saprast, ka Ukraina mērķtiecīgi iznīcina Krievijas naftas un gāzes rūpniecības objektus, kā arī militārās infrastruktūras objektus, un Krievijas armija nespēj to novērst.
Daži gan vēl mēģina mierināt sevi ar cerību, ka droni, ka spēj nolidot simtiem kilometru, nemaz netiek palaisti no Ukrainas, bet, piemēram, no Kazahstānas robežas. Taču vispārējais noskaņojums ir diezgan pesimistisks.
“Lidostām ir milzīgi zaudējumi.”, “Viņi neko nemācās. It kā speciāli ļautu tiem ielidot. Droni lido tūkstošiem kilometru līdz mērķim. Tos nepamanīt ir grūti.”, “Neticu, ka droni spēj šķērsot pusi Krievijas un palikt nepamanīti.”,” Ienaidnieks ļoti mērķtiecīgi sit pa ekonomiku. Un diemžēl viņam tas izdodas”,
“Vai mums vispār vēl ir palikušas naftas pārstrādes rūpnīcas?
Katru nedēļu kādu bombardē, ceru, ka vismaz tās atjauno…” – raksta krievi.
