“Krievi pāriet uz aizsardzību…” Slaidiņš pārliecināts, ka tuvākajā laikā gaidāma strauja notikumu attīstība Ukrainā 27
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, apspriežot aktuālos notikumus un vispārējo situāciju karadarbības frontē Ukrainā, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš vērsa uzmanību uz to, ka infromatīvajā telpā esot “skopas ziņas” par notikumiem. “Tas var droši liecināt, ka tuvākajā laikā gaidāma strauja notikumu attīstība,” komentēja Slaidiņš.
Krievijas bruņoto spēku vadība cenšas noteikt iespējamo “sitiena vietu” – Ukrainas uzbrukumu, tāpēc esot iesaistītas visas rezerves un vērojama paaugstināta Krievijas bruņoto spēku kustība visā frontes garumā un arī dziļumā.
“Viņi, kā saka, mēģina izvietot rezerves, kur būs iespējamais uzbrukums. Pateicoties plašsaziņas līdzekļu kontrolei, Putins var noslēpt lielos zaudējumus frontē. Bet tikko runājot par šo te bezpilotu dronu baru, kas pārlidoja pār Maskavu, Krievijas informatīvajā purvā sākās kaukšana. Krievu turbo patrioti izlēja žulti uz Kremli par tā nespēju aizsargāt valsti no draudiem. Bezpiloti, kā mēs redzējām, nodarīja mazu kaitējumu, bet tajā pašā laikā atstāja kolosālu psiholoģisko ietekmi uz maskaviešu prātiem. Kā tas var būt – uz pašu galavaspilsētu, un turklāt vēl uz Rubļovku, kur ir pats bagātākais rajons un netālu arī Putina rezidence?” tā TV24 raidījumā komentēja NBS majors Slaidiņš.
Tikmēr briti ziņojot, ka Krievija kaujas laukā arvien uzskatāmāk sāk zaudēt iniciatīvu, turpināja stāstīt Slaidiņš par aktualitātēm forntē Ukrainā. “Tam var piekrist, jo redzams, ka krievi tomēr lielākajā daļā pāriet uz šo aizsardzību, un viņu aktivitātes ir kritušās diezgan pamatīgi. Un galvenais uzsvars, protams, būs uz okupēto teritoriju nosargāšanu,” skaidroja eksperts.
Savukārt ilgi “gaisā virmojošais” Ukrainas pretuzbrukums, maldināšanas un informatīvās operācijas esot radījušas trauksmainu noskaņojumu Krievijas bruņoto spēku vidū, par ko liecinot arī krasa “bravūras” samazināšanās ne tikai krievu propagandas purvos, bet arī viņu kara korespondentos un militāro blogeru vidū.
Slaidiņš uzsvēra: “Ukrainas spēki turpina sagatavošanās uzbrukumus, par ko liecina apšaudes intensitātes palielināšanās okupēto teritoriju dziļumā – tātad bezpilota triecieni gan pa krievu naftas pārstrādes uzņēmumiem – tikko arī Krasnodarā kārtējais trāpījums pa šo naftas pārstrādes uzņēmumu, un tas šomēnes ir jau trešais. Tāpat munīcijas noliktavas un milzīgais informatīvais karš publiskajā telpā.”
Tāpat nav mazvarīgas aktivitātes Belgorodas un citos pierobežas apgabalos, kas “spiež Krievijas spēkus” turēt pietiekami lielu resursu robežas aizsardzībai, tā zināja teikt NBS majors Slaidiņš TV24 raidījumā.
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdienas, 29.maija, vakara videouzrunā apliecināja, ka sasaucis augstākā virspavēlnieka štāba sēdi, kurā pieņemti lēmumi par Ukrainas karaspēka “kustības termiņiem”.
“[Sēdē tika apspriesta] ne tikai munīcijas nodrošināšana, ne tikai jaunu brigāžu sagatavošana, ne tikai mūsu tehnika. Bet arī termiņi. Termiņi tam, kā mēs kustēsimies. To mēs darīsim. Lēmumi ir pieņemti,” sacīja prezidents.
Ukrainas vadība kopš 2022.gada beigām runā par vērienīgu pretuzbrukumu. Sākotnēji tika prognozēts, ka tas sāksies pavasarī, bet pēc tam termiņi tika atlikti.
Maija sākumā Zelenskis sacīja, ka Ukrainas armijas pretuzbrukuma sagatavošanai vajadzīgs “vēl nedaudz laika”.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs sestdien, 27.maijā, sacīja, ka pretuzbrukums var sākties “rīt, parīt vai pēc nedēļas”. Atbilstoši viņa teiktajam Ukrainas armija ir gatava uzbrukumam, tomēr pavēlniecība gaida vislabāko brīdi.
