Krievi nāk… ar prjaņikiem, kvasu un “saulenēm” 0
“Latvija mums ir kā placdarms tālākam startam Eiropas tirgū, jo šeit lieliski varēsim redzēt, kurš produkts “aiziet”, bet kuru vajag pārveidot vai uzlabot,” atzīst viens no 20 Krievijas uzņēmējiem, kuri šogad startē industrijas gadatirgū “Riga Food 2018”. Šāds kopstends izstādes vēsturē tiek rīkots pirmo reizi.
Sukāžu bizness no Urāliem
Urālietis Aleksandrs Vovnijs uz Rīgu atvedis dažādu augļu sukādes un ievārījumus.
“Latvija ir valsts, kur ļoti novērtē produktu kvalitāti, un to mēs varam piedāvāt. Tomēr šis tirgus ir pārāk mazs, lai te bāzētos, tādēļ raugāmies uz Rīgu kā uz tramplīnu, no kura var atsperties lēcienam uz Eiropas tirgu,” viņš stāsta. Un piebilst, ka pirms četriem gadiem noteiktās sankcijas pret Krieviju rezultējušās ar to, ka kaimiņzemes uzņēmēji bijuši spiesti pārkārtot domāšanu un uz līdzenas vietas izgudrot produktus, kam iepriekš bija importa aizstājēji. Tā arī viņš no nulles sācis savu sukāžu biznesu. Jautāts, vai ideja par rabarberu, dzērveņu un ķirbju sukādēm gadījumā nav aizlienēta no “Rāmkalniem”, viņš vaļsirdīgi atzīst, ka gluži tā neesot, tomēr zināma saistība ar Latviju ir gan. “Mēs neko nekopējam. Pirms vairākiem gadiem tikos ar vienu no Latvijas dzērveņu audzētājiem un viņš ierādīja, kā žāvē ogas. Tagad esam labi draugi un labprāt dalāmies pieredzē. Mans uzņēmums mēnesī saražo piecas tonnas sukāžu un sešas tonnas ievārījuma. Ar realizāciju problēmu nav, bet, ja šeit sameklēsim sadarbības partnerus, jaudas palielināsim un koncentrēsimies uz eksportu,” viņš saka.
Bez “saulenēm” nekādi
Krievijas stendā uzņēmēji piedāvā kaimiņzemes klasiku – prjaņikus, kvasu, morsus, medu, tējas, saldumus, maizi, uzlējumus. Viens no visvairāk apmeklētajiem – saulespuķu sēkliņu stends. Arī šeit stāsta, ka Latvijas tirgus nebūšot tas galvenais, bet skats vērsts uz Vāciju, kur “saulenes” tiek realizētas emigrantu iecienītajā tīklā “Berjozka”. Ja Rīgas izstādē ies, kā plānots, jaudas tālākajam eksportam pietikšot. “Krasnodarā esam nopirkuši lielāko padomjlaiku elevatoru, mums tur ir divas rūpnīcas, tagad būvējam trešo. Sēkliņas nāk no Čeļabinskas, ar piegādi problēmu nebūs. Cena arī pieņemama – šeit izstādē par divām paciņām divi eiro un vēl visādi bonusi klāt. Krievijā vienas paciņas cena arī ir ap vienu eiro,” stāsta uzņēmuma “Agro Trans” direktors Arturs Ahmedovs.
“Russkij dvorik” Rīgas Centrāltirgū
Daudziem vēl labā atmiņā “Rižskij dvorik” jeb Latvijas produktu stends Maskavas lielveikalos, kurš startēja 2011. gadā, uzņēma apgriezienus, taču agonēja pēc Krievijas noteiktā embargo 2014. gadā. Tagad ideja tiek reanimēta, tikai – pretējā virzienā. Proti, Rīgas Centrāltirgū sāks darboties “Russkij dvorik”, kurā varēs iegādāties gan “Riga Food” šajās dienās eksponēto produkciju, gan citus kaimiņzemes labumus.
“Plānots, ka šī iecere varētu realizēties tuvāko pāris mēnešu laikā. Piedāvājumā būs visdažādākā Krievijas uzņēmēju produkcija,” stāsta biedrības “Eirāzijas biznesa savienība Latvijā” valdes priekšsēdētājs Edgars Sedliņš.
Arī viņš atzīst, ka “Riga Food” ir kā tramplīns krievu pārtikas biznesa eksportam Eiropas Savienībā. “Tomēr Latvija joprojām ir tilts starp Rietumiem un Austrumiem, un, ja mēs to nedarīsim, tad lietuvieši vai igauņi pārņems iniciatīvu. Lielos uzņēmējus, protams, interesē Eiropas tirgus, bet mazie uzņēmēji interesējas arī par Latvijas tirgu, tā ka izdevīgums būs abpusējs,” rezumē Sedliņš.
