Krievi mainījuši raķešu triecienu mērķus – tie vairs nav infrastruktūras objekti. Pa ko tagad tiek šauts? 101
Pēdējā masīvā raķešu apšaude, kurai krievu iebrucēji pakļāvuši Ukrainas pilsētas, liecina, ka krievi kopš ziemas mainījuši pieeju raķešu triecieniem, secinājuši britu izlūkdienesti.
Sestdien publicētajā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas kārtējā ikdienas ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontē norādīts, ka piektdienas uzbrukums bijis pirmā masīvā raķešu apšaude kopš marta sākuma.
Šajā triecienā tika izmantots mazāks raķešu skaits nekā ziemā, un šķiet, ka tas nebija vērsts pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
Britu eksperti atzīst, ka krievi acīmredzami neefektīvi izvēlas mērķus un militāro izdevīgumu stāda augstāk nekā tādas iespējamās blaknes kā civilistu bojāeja.
Kā ziņots, naktī uz piektdienu krievi uz Ukrainas pilsētām izšāva 23 spārnotās raķetes, no kurām ukraiņu zenītartilēristi 21 notrieca.
Taču viena no spārnotajām raķetēm trāpīja daudzstāvu dzīvojamajā mājā Umaņā, nogalinot vismaz 23 cilvēkus. Apšaudes laikā arī Dņipro notriektas krievu raķetes atlūzas nogalināja kādu sievieti un viņas trīsgadīgo meitu.
Prigožins: “Vagner” drīzumā var beigt savu pastāvēšanu
Krievu algotņu bandas “Vagner” dibinātājs Jevgēņijs Progožins, kura vadītie kaujinieki jau mēnešiem ilgi Ukrainas austrumos cenšas ieņemt Bahmutu, izteicies, ka “Vagner” drīzumā var beigt savu pastāvēšanu.
“Šobrīd esam nonākuši līdz tam, ka “Vagner” beidzas un pēc kāda neilga laika “Vagner” beigs pastāvēt,” piektdienas vakarā sociālajos tīklos izplatītajā intervijā krievu propagandistam Semjonam Pegovam atzinis Prigožins.
No publicētā videoieraksta noprotams, ka vadonis savas algotņu bandas pastāvēšanas galu saista ar to, ka Krievijas Aizsardzības ministrija joprojām nepiegādā viņa kaujiniekiem munīciju.
Prigozhin takes into account that Wagner will cease to exist in the near future if the ammunition problems are not solved. pic.twitter.com/8wPrn88EUA
— NOËL 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 28, 2023
Progožins jau vairākkārt žēlojies par “lādiņu badu” un apsūdz atsevišķus Krievijas karaspēka komandierus “valsts interešu nodevībā”.
Kad īsti viņš sniedzis interviju Pegovam, nav zināms.
Prigožins, kurš savulaik dēvēts par diktatora Vladimira Putina pavāru un iepriekš centās turēties ēnā, sākoties atkārtotajam Maskavas iebrukumam Ukrainā, atklāti atzinis, ka ir “Vagner” dibinātājs, un sācis spēlēt arvien pamanāmāku lomu Krievijas politikā. Taču tas daļā Krievijas elites izraisījis nepatiku, jo tā bijušo kriminālnoziedznieku, kas savulaik tiesāts par laupīšanu, neuzskata par piederīgu savam lokam.