Freibergs: Man ir sajūta, ka krievi ko sataisījuši 1
Simtprocentīgi noliedzu gan apzinātu, gan neapzinātu savu vainu – tā saka hokejists Ralfs Freibergs, kura analīzes februārī olimpiskajās spēlēs Sočos uzrādīja aizliegtas vielas. Viņa lietā lēmums joprojām nav pieņemts.
Nedēļa Vinipegā
Jūlijā Ralfs piedalījās NHL kluba Vinipegas “Jets” jauno spēlētāju attīstības nometnē. “Gāja labi. Redzēju, kāds ir NHL organizatoriskais līmenis, kādi ir draftētie hokejisti. Kanādieši ir uzskatāmi talanti, ne galvas tiesu pārāki, bet ar izkoptāku meistarību. Tieviņš aizsargs, spēka nav, bet kā slido! Nedomāju, ka tas ir ieguldītais darbs, vienkārši dotības,” spriež 23 gadus vecais aizsargs, kurš iepriekšējās divas sezonas aizvadīja Boulingrīnas universitātes komandā ASV koledžu čempionātā (NCAA).
– Kā juties tajā kompānijā?
– Nezināju, kā gatavoties šādām nometnēm. Parasti vairāk strādāju sausajos treniņos, bet tur vajadzēja uz ledus, tāpēc bija ļoti smagi – pusotru stundu četri aizsargi slidojām. Testos viss bija kārtībā, vienīgi uz velotrenažiera viduvēji. Tagad ar riteni daudz braukāju.
– Un kā gāja laukumā?
– Citās nometnēs ir četras piecas spēles, bet Vinipegā bija tikai viena, ar mazāku iespēju parādīt savas stiprās puses – laukuma redzēšanu, piespēles, uzbrūkošo hokeju. Aģentam gan teikts, ka mana spēle patikusi. Uz kopējā fona izskatījos normāli, bet pirmajā kārtā draftētie, protams, izcēlās.
– Tika ziņots, ka piedalīsies Filadelfijas “Flyers” attīstības nometnē.
– Filadelfijā man sekoja līdzi visas sezonas garumā, bet aģents uzskatīja, ka noderīgāk būs sevi parādīt citai komandai. Nopietni piedāvājumi braukt uz attīstības nometni bija no trim NHL komandām. Cik sapratu, viņi mani ievērojuši nevis pasaules čempionātā vai olimpiskajās spēlēs, bet gan sezonas laikā NCAA. Joprojām spriež, ka koledžu čempionātā nav augsts līmenis, bet NHL tagad trešā daļa iekļūst tieši no turienes.
Trenera ultimāts
– Tava dzīve pēdējā pusgada laikā apmetusi kūleni.
– Par pozitīvo dopinga analīzi uzzināju lidostā Vācijā pa ceļam uz ASV. Lidoju trīcošām rokām. Vecākiem uzreiz neteicu, piezvanīju brālim, un viņš man ļoti palīdzēja. Mums skolā problēmu gadījumā uzreiz jārunā ar treneri, ja viņš to uzzinās no citiem, būs vēl lielākas nepatikšanas. Treneris izvirzīja ultimātu – taisīsim vēlreiz dopinga testu. Ja būs pozitīvs, uzreiz izmetīsim no skolas. Jau nākamajā dienā atnāca atbilde, ka negatīvs. Helsinku, Šveices un ASV laboratorijās esmu bijis tīrs, tikai Sočos pozitīvs, un man ir sajūta, ka krievi kaut ko sataisījuši.
– Kāpēc tādas aizdomas?
– Pirmkārt, manai analīzei bija vajadzīgas trīs dienas, zviedram Niklasam Bekstrēmam – tikai viena. Jocīgi. Otrkārt, kā noskaidroja mans advokāts, sākotnējie analīžu rezultāti vēlāk ar roku tika izlaboti, kas nav pieļaujams. Treškārt, mēs ar Vitāliju Pavlovu pēdējie iegājām kontrolē un abi iekritām. Apšaubāms arī fakts, ka antidopinga laboratorija Sočos bija likumīga. Prese ziņoja, ka neilgi pirms olimpiskajām spēlēm Pasaules antidopinga aģentūra negribēja atļaut Maskavas laboratorijai darboties, kas, protams, attiecas arī uz tās filiāli Sočos.
– Neoficiāli avoti vēsta, ka esi pieķerts anabolisko steroīdu lietošanā.
– To es šobrīd negribētu komentēt.
– Vēl runā, ka iepriekšējā vasarā nodarbojies ar bodibildingu.
– Kāda vaina bodibildingam? Nekā slikta tur nav, cita lieta, ka hokejā no tā īsti nav jēgas. Latvijā ir daudz “ekspertu”, un katrs mēģina būt gudrāks par gudru. Katrā ziņā patīkami, ka arī vasarā daudzi seko līdzi manam treniņu procesam (smejas). Es līdz dopingam nekad nebiju aizdomājies. Protams, ir uztura bagātinātāji, un es nelasīju, kas tajos iekšā. Nopērc un lieto. Manuprāt, neviens no Latvijas hokejistiem par to nedomāja. Tagad, protams, mēģinu pārbaudīt. Bet Sočos tas nevarēja atstāt nekādu ietekmi, jo uztura bagātinātājus lietoju tikai vasarās, gatavojoties sezonai, un, spriežot no speciālistu teiktā, nav iespējams, ka kaut kas parādīsies februārī, astoņus mēnešus vēlāk. Par simts procentiem izslēdzu gan apzinātu, gan neapzinātu vainu.
Lielāka motivācija
– Kāpēc tavā lietā joprojām nav pieņemts lēmums?
– Cik zinu, septembrī mana lieta beidzot tiks izskatīta. Ar savu ģimeni un advokātu cīnos pret visu pasauli. Mēģinu pierādīt, ka neesmu vainīgs, gribu uzzināt, kāpēc mani kāds gribējis iegāzt. Mani ļoti sarūgtina tieši latviešu nostāja. Tie nav hokeja cilvēki. Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Māris Baldonieks bija ļoti atsaucīgs un pretimnākošs, bet par citiem liekas, ka viņi mēģina manu situāciju padarīt sarežģītāku.
– Cik psiholoģiski grūts tev bijis šis pusgads?
– Pirmajā mēnesī naktīs cēlos un skatījos, vai nav e–pasti atsūtīti vai kādas īsziņas. Paranoja. Tagad viss ir pārdomāts un apdomāts, visiem scenārijiem esmu izgājis cauri. Attieksmes ziņā tas mani ietekmējis tikai pozitīvi – iepriekšējos gados pēc sezonas ņēmu pauzi un trenēties sāku pēc Jāņiem, taču šogad vispār nebija atpūtas, sausie treniņi nevis trīs, bet sešas reizes nedēļā. Ir lielāks gribasspēks parādīt, ka varēšu spēlēt.
– Kādu saskati turpmāko ceļu savā karjerā?
– Universitātei dopinga lietas dēļ tomēr jāliek punkts. Žēl, taču domāju, ka turpināšu studēt neklātienē. Varbūt neies tik raiti, divos gados nepabeigšu, bet izglītība vienmēr noderēs. Attiecībā uz hokeju – par 99 procentiem līgumu esmu dabūjis, bet komandu vēl negribu atklāt.
